Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ik gadu realizē vairākus attīstības projektus, kas ietver jaunu līniju un apakšstaciju būvniecību, kā arī esošo objektu pārbūvi. Gan objektu izbūves laikā, gan arī pēc tās AST un zemes īpašnieku attiecības reglamentē likums, kas nosaka abu pušu tiesības un pienākumus.

Piedāvājam iepazīties ar biežāk uzdotajiem jautājumiem par energoapgādes objekta un zemes īpašnieku savstarpējām attiecībām būvniecības laikā, kā arī likumdošanu, kas tās reglamentē.

+Kas ir aizsargjosla gar elektriskajiem tīkliem?

Aizsargjosla gar elektriskajiem tīkliem tiek izveidota, pamatojoties uz Aizsargjoslu likumu. Detalizēta informācija par aizsargjoslu platumiem, ierobežojumiem, energoapgādes objektu un zemes īpašnieku tiesībām un pienākumiem ir atrodama AST interneta vietnē www.ast.lv sadaļā Aizsargjoslas un tās apakšsadaļās:

+Kas ir nacionālo interešu objekta statuss un kā tas ierobežo zemes īpašnieku tiesības?

Atbilstoši Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnēm, efektīva enerģētikas infrastruktūra izveidojama, būtiski pārbūvējot vai izbūvējot no jauna atsevišķus energoapgādes objektus.

Ņemot vērā šo objektu nozīmību Latvijas enerģētikas politikas mērķu un starptautisko saistību izpildē, atsevišķiem objektiem ar Ministru kabineta lēmumu tiek piemērots nacionālo interešu objekta statuss. Tas ir veids, kā panākt sabiedrībai būtisku un nepieciešamu objektu izbūvi, piemērojot speciālus noteikumus, kuros sabiedrības interesēm ir noteikta augstāka prioritāte par zemes īpašnieku interesēm, līdz ar to zemes īpašnieku tiesības ir ierobežotas sabiedrības kopējā labum vārdā.

Būtiskākie nosacījumi nacionālo interešu objektu izbūvē:

  • saskaņā ar Būvniecības likuma 15.panta septīto daļu, nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību. Tādējādi energoapgādes objektam būvniecība var tikt turpināta, neskatoties uz trešo personu veiktajiem pasākumiem, apstrīdot būvatļauju;
  • ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu un to piederumu ierīkošanai, tad nacionālo interešu objekta gadījumā būvniecība tiek īstenota īpašnieka informēšanas kārtībā (nevis saskaņošanas kārtībā, kā tas būtu, ja objektam nacionālo interešu objekta statuss nebūtu noteikts). 

Patlaban saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem nacionālo interešu objekta statuss ir noteikts projektiem "Kurzemes loks", "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums", kā arī projektam "330 kV elektropārvades līnija Rīgas TEC-2 – Rīgas HES".

+Kā par plānoto būvniecību tiek informēti zemes īpašnieki?

Personas, kurām piederošajos īpašumos tiek īstenota energoapgādes objektu būvniecība, tiek laicīgi informētas par minēto. Proti, gadījumā, ja saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" attiecīgajam objektam ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, tiek piemērots šī likuma 15.pants, kurā cita starpā ir noteikts, ka gadījumā, ja ir veicams paredzētās darbības ietekmes novērtējums, ierosinātājs vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā publicē paziņojumu par paredzēto darbību un sabiedrības iespēju iesniegt rakstveida priekšlikumus par šīs darbības iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī individuāli informē tos nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar paredzētās darbības teritoriju.

Līdz ar to gadījumā, ja energoapgādes objektam jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, jau sākotnēji visas ieinteresētās personas tiek informētas par energoapgādes objekta īstenošanu un tām tiek nodrošināta iespēja piedalīties sabiedriskajā apspriešanās procesā.

Papildus jau šobrīd AST informē zemju īpašniekus par energoapgādes objekta izbūvi/pārbūvi, nosūtot tiem individuālas vēstules. AST īsteno arī Aizsargjoslu likuma 35. panta otrajā daļā noteikto obligāto pienākumu informēt zemes īpašniekus par plānotajiem būvdarbiem vismaz divas nedēļas pirms darbu sākšanas.

+Kādas atlīdzības par zemes izmantošanu saņem zemes īpašnieks?

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 24.pantu un Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumiem Nr.603 "Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.603) 1. un 6.punktu energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu. Atkarībā no tā vai zemi ir/nav iespējams izmantot tās sākotnējiem lietošanas mērķiem, zemes īpašniekam tiek izmaksāta atšķirīga atlīdzība:

  • par zemes platību, kuru nav iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, - divkāršā šīs zemes platības kadastrālās vērtības apmērā, bet ne mazāku kā 1,42 euro par kvadrātmetru;
  • par zemes platību, kuru turpmāk ir iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, bet ar lietošanas tiesību ierobežojumiem, kas noteikti Aizsargjoslu likumā, - 20% apmērā no šīs zemes platības kadastrālās vērtības (gaisvadu līniju ierīkošanas gadījumā) vai 5% apmērā no šīs zemes platības kadastrālās vērtības (kabeļu līniju ierīkošanas gadījumā);
  • mežos un pārējā mežsaimniecībā izmantojamā zemē atlīdzību par zemes platības atsavināšanu vai lietošanas tiesību ierobežojumu tādā mērā, ka, ievērojot Aizsargjoslu likumā noteiktos aprobežojumus, to turpmāk nevar izmantot agrākajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim, nosaka divkāršā šīs zemes platības vienības kadastrālās vērtības apmērā, bet ne mazāku kā 1,42 euro par kvadrātmetru.

Jāuzsver, ka atlīdzības apmēru nosaka no zemes platības kadastrālās vērtības un ņemot vērā nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, kurš norādīts Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (nevis teritorijas attīstības plānojumā vai kādā citā publiski pieejamā dokumentā).

+Vai var saņemt kompensāciju par būvniecības laikā izcirstiem kokiem vai izbraukātiem sējumiem?

Par likvidējamajiem stādījumiem un atsevišķi augošiem kokiem ārpus meža zemes energoapgādes komersants un zemes īpašnieks vienojas atsevišķi. Papildus saskaņā ar Enerģētikas likuma 24.panta pirmo daļu tiek kompensēti arī citi zaudējumi, kas īpašniekam radušies būvniecības darbu rezultātā (piemēram, izbraukāti sējumi utt.).

+Kāpēc kompensāciju nemaksā par visu aizsargjoslas platību, bet tikai par tās palielinājumu?

Saskaņā ar likumdošanu, kompensācija nav maksājama par esošo aprobežojumu, bet gan tikai par tā palielinājumu vai jauna aprobežojuma izveidi. Proti, saskaņā ar Enerģētikas likuma 24.panta pirmo daļu un 19.panta 1.2 daļu, kurā ir noteikts, ka Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu gadījumos, kad tādēļ palielinās energoapgādes objekta vai saistītās aizsargjoslas platība.

+Vai AST atpērk zemes īpašumus energoobjektu izbūvei?

AST bieži saskaras ar situāciju, kad zemju īpašnieks, konstatējot, ka viņam piederošajā īpašumā tiek izveidota vai palielinās aizsargjosla, piedāvā atsavināt savu īpašumu par labu energoapgādes komersantam. Tomēr, kā minēts iepriekš, Enerģētikas likuma 19.panta pirmā daļa, 12.daļa un 24.pants nosaka, ka gadījumā, ja tiek izveidota vai palielinās aizsargjosla, zemes īpašniekiem tiek maksāta atlīdzība. AST kompensāciju izmaksu sistēma ir balstīta uz minēto normatīvo aktu.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, zemju atpirkšanu Latvijā varētu veikt RB Rail AS, īstenojot  dzelzceļa infrastruktūras projekta Rail Baltica būvniecību. AST kā jau minēts iepriekš energoapgādes objektu būvniecībai nepieciešamo zemju atsavināšanu neplāno veikt.

Lai arī projekta "Igaunijas – Latvijas trešā 330 kV starpsavienojums" un Rail Baltica atsevišķi posmi tika nodoti publiskai apspriešanai vienlaicīgi, AST uzsver, ka "Igaunijas – Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums" un Rail Baltica ir divi dažādi infrastruktūras objekti un to izbūvei piemērojamā kompensācijas sistēma attiecināma uz katru objektu atsevišķi.