Svinīgi atklāts elektropārvades stiprināšanas projekta "Kurzemes loks" noslēdzošais posms

Attīstība

Atzīmējot Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekta "Kurzemes loks" pabeigšanu, 11.septembrī ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (Innovation & Networks Executive Agency – INEA) direktors Dirks Beckers un AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks svinīgi atklāja projekta "Kurzemes loks" noslēdzošo trešo posmu.

3V1A3673.JPG

"Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls," norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

""Kurzemes loks" ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas! Paldies "Augstsprieguma tīkls" vadītājam Boka kungam un viņa komandai!," svinīgās uzrunas laikā uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

"Vērienīgais Kurzemes loks projekts ir sarežģīts un ļoti komplicēts, sekojot līdzi darba gaitai varam atzinīgi novērtēt projekta vadību un spēju noturot budžetu pēc iespējas tuvāk plānotajam. Šis ir viens no labākajiem piemēriem līdzšinējā INEA praksē. Kopumā no 2014. gada Latvija Kopējo interešu projektu ietvaros no CEF ir saņēmusi līdzfinansējumu 230,5 miljonu eiro apmērā, kas ir piektā lielākā summa starp visām ES dalībvalstīm," sekmīgo sadarbību atklāšanā novērtēja INEA direktors Dirks Beckers.

Kurzemes loks ir viens no vērienīgākajiem elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projektiem kopš neatkarības atjaunošanas. Trešā posma izbūvē no Ventspils uz Rīgu ieguldīti 127 milj. eiro, tai skaitā 55 milj. eiro Eiropas Savienības līdzfinansējums. Jaunizbūvētās līnijas garums sasniedz 207 kilometrus un tā šķērso 11 pašvaldības. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība "LEC, RECK un Empower".

Projekta realizācija Latvijas teritorijā sadalīta trijos posmos, no kuriem pirmie divi – 330kV elektropārvades kabeļu līnijas izbūve Rīgā un 110kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Grobiņa – Ventspils, pastiprinot ar 330kV līniju – jau ir realizēti iepriekš. Darbi pie elektrolīnijas trešā posma būvniecības tika uzsākti 2017. gada vasarā.

"Kurzemes loka" 110 kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Ventspils – Tume – Imanta, pastiprinot ar 330 kV līniju" savieno 330 kV apakšstaciju "Ventspils", Ventspilī, Robežu ielā 38 un 330 kV apakšstaciju "Imanta", Rīgā, Kleistu ielā 25, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures, Babītes novadu, Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Pārbūves rezultātā elektrolīnijas novietojums pamatā saglabājās esošo elektropārvades līniju trases robežās.

Ar jauno 330kV līnijas loka noslēgšanu ir būtiski uzlabots elektroapgādes drošums kā ikdienas situācijā, tā vētru gadījumā, novērsta līdz šim iztrūkstošā jauda Kurzeme, tādējādi palielinot arī jaunu pieslēgumu iespējamību.

Projekta ietvaros ir veikti ievērojami ieguldījumi apakšstacijās - Talsu, Dundagas, Kandavas, Valdemārpils un Priedaines apakšstacijās tika veikta pilna 110kV sadalnes pārbūve, nojaucot veco un uzbūvējot visu pilnībā no jauna, savukārt Tumes, Tukuma, Dzintaru, Slokas un Ķemeru 110 kV apakšstacijās tika palielināta caurlaides spēja - nomainīts pievienojumu shēmojums, kopnes, mērmaiņi u.c. Tāpat ir izbūvēts jauns 110kV sadales punkts – Ķemeru parks, kā arī jauna 330kV sadalne Tumē, uzstādot arī 330/110kV 125MVA autotransformatoru un 120MVAr šunta reaktoru, kā arī paplašināta 330kV apakšstacija "Imanta" Rīgā.

lv_cef__.png