Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā aprīlī neto patērētas  581 403 MWh elektroenerģijas, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 40,03 EUR/MWh un vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 141% apmērā

2018. gada aprīlis skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Aprīlis 2018, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2017, MWh

Hidroelektrostacijās

604 484

151 %

523 981

Termoelektrostacijās

83 332

-76 %

72 745

Pārvadei pieslēgtās vēja elektrostacijās

4 296

 12 %

3 556

Atjaunīgie un atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ar uzstādīto jaudu līdz 10MW[1]

128 122

-2 %

142 283

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

820 235

13 %

742 565

 

Aprīlis 2018, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2017, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija

289 327

-21 %

168 328

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija

528 159

28%

329 805

Latvijas elektroenerģijas saldo

238 832 (pārpalikums)

404%

161 477 (pārpalikums)

 

Aprīlis 2018, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2017, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[2]

581 403 MWh

-17 %

581 088 MWh

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

141 %

34 (procentpunkti)

128 %

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[3] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

 LV -> LT

57%

28

3.5%

89.5%

 EE -> LV

40%

-8

0.2%

80.9%

 LBI -> LT

36%

-34

9.2%

70.1%

LT -> LV

2%

-3

0.0%

20.1%

PL->LT

23%

-23

0.0%

90.5%

LT->PL

58%

14

0.0%

91.2%

SE4->LT

45%

-6

0.0%

93.3%

FI->EE

6%

-3

0.0%

48.8%

 

Aprīlis 2018

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Izmaiņas salīdzinājumā ar 2017. gada aprīli

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[4]

130 508 MWh

-55 %

205%

 

Aprīlis 2018, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Nebalansa cena[5] Latvijā

30.98

-22%

Aprīlī Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 141%

Aprīlī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 141 % apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, ir palielinājums par 13 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš aprīlī bija  581 403 MWh un, salīdzinājumā ar martu, tas samazinājās par 17%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, palielinājās par 0.1%. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, aprīlī Daugavas ūdenīgums bija 78% apmērā no mēneša normas. Hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās (palielinājums par 151% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2017.gada aprīli - palielinājums par 15%). Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 76%, bet, salīdzinot ar 2017.gada aprīli, palielinājās par 15%. Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 820 235 MWh, kas ir par 13% vairāk nekā martā, bet salīdzinājumā ar 2017.gada aprīli, ir palielinājums par 10%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās  par 55% salīdzinājumā ar martu un bija 130 508 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2017.gada aprīli – palielinājās par 205%.

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli mēneša pārskata periodā eksportēja uz Lietuvu 191 218 MWh, bet Polija caur LitPol Link – 45 343 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 45%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bija kritums par 6 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 23%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bija kritums par 23 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 58%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir palielinājums par 14 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 40%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, tas samazinājums par 8 procentpunktiem, Igaunijas – Latvijas starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 81%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz pat 0.2% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda bija 561 998 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas samazinājums 13%

Aprīlī vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 40.03 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar martu, cena samazinājās par 13%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, kad tā bija 31,41 eiro par megavatstundu, palielinājums ir par 27%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 21.2 eiro par megavatstundu līdz 87.5 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 94% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 83% no visām mēneša stundām.

Aprīlī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 39.88 eiro par megavatstundu, kas bija par 12% zamāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2017.gada aprīli, par 26% augstāka (31.66 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 95% no aprīļa mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 97%, bet ar Zviedrijas 4.tirdzniecības apgabalu - 74% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

40.21

-12%

21.2

107.4

31.4

50.0

NP Igaunija

39.88

-12%

21.2

87.3

31.4

47.6

NP Latvija

40.03

-13%

21.2

87.3

31.4

47.6

NP Lietuva

40.18

-13%

21.2

87.3

31.4

47.6

NP Zviedrija (SE4)

38.93

-13%

21.2

65.0

31.4

47.6

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Aprīlis 2017, %

NP FI & EE

95%

-4.2

99%

NP EE & LV

94%

11.0

97%

NP LV & LT

97%

-3.2

99%

NP LT & SE4

74%

-4.1

71%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Informācija par atjaunīgajiem un atbalstāmajiem enerģijas veidiem balstīta uz informāciju, kas saņemta no AS „Sadales tīkls”; atjaunīgie un atbalstāmie ietver sekojošu – koģenerācija, biomasa, biogāze, vēja elektrostacijas (VES), hidroelektrostacijas, saules elektrostacijas.

[2] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[3] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[4] Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).

[5] Nebalansa cenas sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena