Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā maijā neto patērētas  570 897 MWh elektroenerģijas, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā palielinājās līdz 43,69 EUR/MWh un vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 76% apmērā

2018. gada maijs skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Maijs 2018, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2017, MWh

Hidroelektrostacijās

274 517

-55 %

411 328

Termoelektrostacijās

49 423

-41 %

41 442

Pārvadei pieslēgtās vēja elektrostacijās

2 543

 -41 %

2 427

Atjaunīgie un atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ar uzstādīto jaudu līdz 10MW[1]

105 784

-17 %

124 874

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

432 267

-47 %

580 070

 

Maijs 2018, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2017, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija

445 103

54 %

330 844

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija

306 473

-42%

343 558

Latvijas elektroenerģijas saldo

138 630 (iztrūkums)

-158%

12 714 (iztrūkums)

 

Maijs 2018, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Maijs 2017, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[2]

570 897 MWh

-2 %

567 356 MWh

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

76 %

65 (procentpunkti)

102 %

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[3] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

 LV -> LT

21%

-36

0.0%

56.7%

 EE -> LV

69%

30

29.8%

99.7%

 LBI -> LT

32%

-5

3.1%

78.8%

LT -> LV

2%

-0

0.0%

11.4%

PL->LT

14%

-10

0.0%

41.6%

LT->PL

9%

-49

0.0%

42.2%

SE4->LT

91%

46

65.9%

100.0%

FI->EE

37%

30

4.9%

82.6%

 

Maijs 2018

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Izmaiņas salīdzinājumā ar 2017. gada maiju

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[4]

96 449 MWh

-26 %

125%

 

Maijs 2017 EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Nebalansa cena[5] Latvijā

39.87

29%

Maijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 76%

Maijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 76 % apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, ir samazinājums par 27 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš maijā bija  570 897 MWh un, salīdzinājumā ar aprīli, tas samazinājās par 2%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, palielinājās par 1%. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, maijā Daugavas ūdenīgums bija 58% apmērā no mēneša normas. Hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās (samazinājums par 55% salīdzinājumā ar aprīli, bet, salīdzinot ar 2017.gada maiju - samazinājums par 33%). Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 41%, bet, salīdzinot ar 2017.gada maiju, palielinājās par 19%. Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 432 267 MWh, kas ir par 47% mazāk nekā aprīlī, bet salīdzinājumā ar 2017.gada maiju, ir samazinājums par 25%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājums  par 26% salīdzinājumā ar aprīli un bija 96 449 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2017.gada maiju – palielinājās par 125%.

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli mēneša pārskata periodā eksportēja uz Lietuvu 416 730 MWh, bet Polija caur LitPol Link – 26 855 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 91%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bija kāpums par 46 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 14%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bija kritums par 10 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 9%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājums par 49 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 69%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, tas samazinājums par 30 procentpunktiem, Igaunijas – Latvijas starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 98%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz pat 30% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda bija 338 712 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums 1 %

Maijā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 43.69 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar aprīli, cena palielinājās par 9%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, kad tā bija 32,46 eiro par megavatstundu, palielinājums ir par 27%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 14.9 eiro par megavatstundu līdz 100.2 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 64% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 94% no visām mēneša stundām.

Maijā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 38.66 eiro par megavatstundu, kas bija par 3% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2017.gada maiju, par 26% augstāka (30.66 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 100% no maija mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 100%, bet ar Zviedrijas 4.tirdzniecības apgabalu - 50% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

38.63

-4%

1.6

220.0

14.9

69.9

NP Igaunija

38.66

-3%

1.6

220.0

14.9

72.1

NP Latvija

43.69

9%

1.6

255.0

14.9

100.2

NP Lietuva

43.69

9%

1.6

255.0

14.9

100.2

NP Zviedrija (SE4)

38.63

-4%

1.6

177.2

14.9

69.9

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Maijs 2017, %

NP FI & EE

100%

4.9

95%

NP EE & LV

64%

-30.6

94%

NP LV & LT

100%

3.3

97%

NP LT & SE4

50%

-24.4

74%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Informācija par atjaunīgajiem un atbalstāmajiem enerģijas veidiem balstīta uz informāciju, kas saņemta no AS „Sadales tīkls”; atjaunīgie un atbalstāmie ietver sekojošu – koģenerācija, biomasa, biogāze, vēja elektrostacijas (VES), hidroelektrostacijas, saules elektrostacijas.

[2] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[3] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[4] Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).

[5] Nebalansa cenas sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena