Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā, aprīlī, neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 580 286 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 43.52 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 86% apmērā.

2019. gada aprīlis skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Aprīlis 2019, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2018, MWh

Daugavas HES

289 733

-23%

604 484

Termoelektrostacijās*

90 206

-45%

83 332

Latvijas vēja elektrostacijas 

11 436

-42%

11 782

Koģenerācija (līdz 10MW)

36 811

-17%

40 153

Biomasa (līdz 10MW)

36 903

-7%

38 399

Biogāze (līdz 10MW)

28 101

-5%

29 982

Mazās HES (līdz 10MW)

5 933

-49%

11 956

Saules elektrostacijas

226

181%

147

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

499 348

-27%

820 235

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Aprīlis 2019, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2018, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

406 630

32%

289 327

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

325 693

-5%

528 159

Latvijas elektroenerģijas saldo

80 937 (iztrūkums)

-334%

238 832 (pārpalikums)

 

Aprīlis 2019,  MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2018, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

580 286

-12%

581 403

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

86%

-19.3 (procentpunkti)

141%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

 LV -> LT

14%

2

0.0%

44.9%

 EE -> LV

37%

27

1.3%

86.0%

 LBI -> LT

83%

3

51.7%

100.0%

LT -> LV

8%

-8

0.0%

24.9%

PL->LT

1%

-6

0.0%

10.2%

LT->PL

64%

-4

0.0%

94.5%

SE4->LT

60%

24

0.2%

100.0%

FI->EE

43%

18

3.1%

82.7%

 

Aprīlis 2019, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2018, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

397 061

-29%

130 508

 

Aprīlis 2019, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2018, EUR/MWh

Nebalansa cena[6] Igaunijā

42.07

15%

30.33

Nebalansa cena Latvijā

43.72

18%

30.99

Nebalansa cena Lietuvā

43.72

18%

31.05

Aprīlī Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 86%

Aprīlī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 86% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, ir samazinājums par 55 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš aprīlī bija  580 286 MWh un, salīdzinājumā ar martu, tas samazinājās par 12%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, samazinājās par 0.2%. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, aprīlī Daugavas ūdenīgums bija 144% apmērā no mēneša normas.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 23% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2018. gada aprīlī - samazinājās par 52%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar martu, samazinājās par 45%, bet, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, palielinājās par 8%. Tā rezultātā, vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 499 348 MWh, kas ir par 27% mazāk nekā martā, bet salīdzinājumā ar 2018. gada aprīli, ir samazinājums par 39%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[7] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 29% salīdzinājumā ar martu un bija 397 061 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2018. gada aprīli – palielinājās par 204% (130 508 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli mēneša pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 281 269 MWh, bet Polija caur LitPol Link – 3 859 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 60%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 24 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 1%, kur salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājums par 6 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 64%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājums par 4 procentpunktiem.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 37%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājies par 27 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 86%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 1.3% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda aprīlī bija 525 546 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas palielinājums -5.4%

Aprīlī vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 43.52 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar martu, cena palielinājās par 8.6%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, kad tā bija 40.03 EUR/MWh, palielinājums ir par 9%.  NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 25.25 eiro par megavatstundu līdz 55.82 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 90% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 99% no visām mēneša stundām.

Aprīlī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 42.18 eiro par megavatstundu, kas bija par 5 % augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, par 6% augstāka (39.88 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 93% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 100%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 70% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Aprīlis 2018, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena, EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena, EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena,  EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena, EUR/MWh

NP Somija

41.44

4%

40.21

2.18

80.25

25.25

53.53

NP Igaunija

42.18

5%

39.88

2.18

99.99

25.25

53.74

NP Latvija

43.52

8.6%

40.03

2.18

99.99

25.25

55.82

NP Lietuva

43.52

9%

40.18

2.18

99.99

25.25

55.82

NP Zviedrija (SE4)

39.92

1%

38.93

2.18

60.07

25.25

47.79

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Aprīlis 2018, %

NP FI & EE

93%

-4.7

95%

NP EE & LV

90%

-9.7

94%

NP LV & LT

100%

1.9

97%

NP LT & SE4

70%

-12.6

74%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).

[6] Nebalansa cenas sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku

[7] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena