Elektroenerģijas tirgus apskats

Latvijā februārī neto patērētās elektroenerģijas apjoms bija 620 059 MWh, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 28.05 EUR/MWh. Izmantojot vietējo ģenerāciju, Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 97% apmērā.

2020. gada februāris skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija

Februāris 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Februāris 2019, MWh

Daugavas HES

353 614

-8%

144 322

Termoelektrostacijās*

127 773

9%

198 995

Vēja elektrostacijās  

22 570

-5%

16 941

Koģenerācija (līdz 10MW)

29 865

-5%

42 366

Biomasa (līdz 10MW)

34 489

-3%

34 382

Biogāze (līdz 10MW)

23 417

-8%

27 407

Mazās HES (līdz 10MW)

11 756

6%

6 978

Saules elektrostacijas

44

207%

46

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

603 528

-4%

471 437

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Februāris 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Februāris 2019, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

328 482

-5%

396 706

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

311 951

-1%

250 474

Latvijas elektroenerģijas saldo

16 531 (iztrūkums)

-48%

146 232 (iztrūkums)

 

Februāris 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Februāris 2019, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

620 059

-6%

617 669

Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas

97%

2.2 (procentpunkti)

76%

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība[4] %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (Procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

LV -> LT

15%

-4

0.4%

43.5%

EE -> LV

25%

-2

3.4%

46.5%

LBI -> LT

19%

-11

8.2%

44.6%

LT -> LV

14%

5

0.0%

62.9%

PL->LT

8%

4

0.0%

40.8%

LT->PL

61%

1

16.9%

91.4%

SE4->LT

92%

20

20.7%

100.0%

FI->EE

73%

-14

20.0%

97.6%

LV>EE

11%

8

0.0%

59.3%

EE>FI

0%

0

0.0%

5.4%

LKAL>LT

96%

-2

20.0%

100.0%

LT>SE4

1%

-1

0.0%

17.1%

 

Februāris 2020, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Februāris 2019, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju[5]

342 104

-30%

532 463

Imports no EU valstīm uz Baltiju

981 212

2%

493 507

Februārī Latvijas elektroenerģijas patēriņš tika nosegts par 97%

Februārī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 97% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri, ir palielinājies par 2.2 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš februārī bija  620 059 MWh un, salīdzinājumā ar janvāri, tas samazinājies par 6%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri, palielinājies par 0.4%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 8% salīdzinājumā ar janvāri, bet, salīdzinot ar 2019. gada februāri - palielinājās par 145%. Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar janvāri, palielinājies par 9%, bet, salīdzinot ar 2019. gada februāri, samazinājās par 36%. Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 603 528 MWh, kas ir par 4% mazāk nekā janvārī, bet salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, palielinājās par 28%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool[6] (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI un LKAL. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 30% salīdzinājumā ar janvāri un bija 342 104 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2019. gada februāri – samazinājās par 36% (532 463 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 446 313 MWh, bet Polija caur LitPol Link – 21 984 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 92%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 20 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 8%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 4 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 61%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 1 procentpunku.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 25%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies par 2 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 46.5%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 3.4% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda februārī bija 650 112 MWh.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas samazinājums -13.5%

Februārī vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 28.05 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar janvāri, cena samazinājās par 9%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri, kad tā bija 47.28 EUR/MWh, cena ir samazinājusies par 41%. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 9.52 eiro par megavatstundu līdz 44.09 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 99% no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods arī bija 100% no visām mēneša stundām.

Februārī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 28.11 eiro par megavatstundu, kas bija par 8.8% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2019. gada februāri, par 41% zemāka (47.28 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 70% no apskata mēneša stundu skaita.

Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 98%, bet ar Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalu 42% no mēneša stundu skaita.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Februāris 2019, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

24.43

-10%

46.76

-0.20

77.28

7.76

44.09

NP Igaunija

28.11

-8.8%

47.28

0.07

77.28

9.52

44.09

NP Latvija

28.05

-9.0%

47.28

0.07

77.28

9.52

44.09

NP Lietuva

27.77

-10%

46.97

0.07

70.92

9.52

44.09

NP Zviedrija (SE4)

18.56

-30%

46.09

-0.20

70.76

6.86

44.09

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienāda (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Februāris 2019, (%)

NP FI & EE

70%

6.7

90%

NP EE & LV

99%

-0.9

100%

NP LV & LT

98%

-2.4

93%

NP LT & SE4

42%

-23.4

70%

Balansēšanas tirgus Baltijā: cenas un apjomi

Baltijas balansēšanas tirgus ik stundas solījumu apjoms no Baltijas reģiona regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem vidēji sastādīja 338 MW (regulēšanai uz noslodzi) un 339 MW (regulēšanai uz atslodzi), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, solījumu apjoms samazinājās par 19% solījumiem uz noslodzi un palielinājās par 6% solījumiem uz atslodzi. Februārī no Baltijas regulēšanas pakalpojumu sniedzējiem netika saņemts neviens solījums uz noslodzi 0% no kopējām stundām, savukārt uz atslodzi 7% no stundām. Kopējais balansēšanai aktivizētās elektroenerģijas apjoms Baltijā, Somijā un Zviedrijā februārī sasniedza 27,35 GWh, kas ir par 27% mazāk kā janvārī. Kopumā Baltijā, Somijā un Zviedrijā aktivizācijas veiktas 79% no stundām. Aktivizētās enerģijas apjomā februārī, salīdzinot ar janvāri, vērojamas sekojošas izmaiņas no resursiem Igaunijā (-10%); Latvijā (-16%), Lietuvā (-6%), Somijā (-41%) un Zviedrijā (-56%). Baltijas balansatbildīgo vidējais netētais nebalansa apjoms – 49 MWh.

 

Februāris 2020, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Februāris 2019, EUR/MWh

Nebalansa cena[7] Igaunijā

34.92

20%

42.00

Nebalansa cena Latvijā

34.92

20%

42.00

Nebalansa cena Lietuvā

34.74

19%

41.90

 

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Igaunija

4053

1111

29%

-57%

Latvija

1495

1366

287%

-55%

Lietuva

6809

1069

16%

-58%

Somija

2387

6279

34%

-51%

Zviedrija

346

2064

-74%

-50%

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltija

338

339

-19%

6%

0%

7%

Igaunija

34

19

-34%

-7%

1%

31%

Latvija

123

106

9%

3%

8%

21%

Lietuva

181

214

-28%

9%

0%

26%

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.

Nebalanss ir atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā nebalansa aprēķina intervālā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sevis izraisīto nebalansu.


[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.

[4] Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

[5] Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

[6] Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena

[7] Nebalansa cenas sākot ar 2019.gada 1.februāri tiek rēķinātas saskaņā ar jauno metodiku