Eiropas Savienības tiesību akti

Eiropas Savienības direktīvas

Latvijas tiesību aktos ir pārņemtas šādas uz pārvades sistēmas operatoru attiecināmas direktīvas:

Eiropas Tīkla kodeksi

Eiropas elektroenerģijas tīkla kodeksi (Tīkla kodekss) ir Eiropas Savienības noteikumu kopums, ar kuru nodrošina un pārvalda efektīvu un pārredzamu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem, lai notiktu koordinēta un pietiekami tālredzīga plānošana un pārvades sistēmu attīstība Eiropas Savienībā, tostarp starpsavienojuma jaudu izveide, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus. 

Galvenie dalībnieki Tīkla kodeksu sagatavošanā ir Eiropas Komisija, elektroenerģijas nozares regulatīvās iestādes, līdzdarbojoties Energoregulatoru sadarbības aģentūrā (ACER), un Eiropas pārvades sistēmu operatori, līdzdarbojoties elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklā (ENTSO-E).

Tīkla kodeksu izstrādes tiesiskais pamats līdz 2019. gada 5.jūnijam bija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.  714/2009 (2009. gada 13.  jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu, kas ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu.

Tīkla kodeksi tiek apstiprināti komitoloģijas procesā. Pieņemtie Tīkla kodeksi iegūst regulas vispārpiemērojamo spēku un pēc to stāšanās spēkā ir pilnībā un tieši piemērojami visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

+ Tīkla pieslēgumu kodeksi

Komisijas 2016. gada 17. augusta Regula 2016/1388, ar ko izveido tīkla kodeksu par pieprasījuma pieslēgumu, nosaka prasības attiecībā uz tīkla pieslēgumu, kas piemērojamas pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, sadales sistēmām, tostarp slēgtām sadales sistēmām un pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma. Regula 2016/1388 stājās spēkā  2016. gada 7.septembrī.

Komisijas 2016. gada 14. aprīļa Regula 2016/631, ar ko izveido tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām, nosaka prasības attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas ietaišu – sinhronu elektroenerģijas ražošanas moduļu, elektroenerģijas parka moduļu un atkrastes elektroenerģijas parka moduļu – tīkla pieslēgumu starpsavienotai sistēmai. Regula 2016/631 stājās spēkā 2016. gada 17.maijā.

Komisijas 2016. gada 26. augusta Regula 2016/1447, ar ko izveido tīkla kodeksu par tīkla pieslēguma prasībām, kuras piemērojamas augstsprieguma līdzstrāvas sistēmām un līdzstrāvas sistēmai pieslēgtiem elektroenerģijas parka moduļiem, nosaka prasības attiecībā uz garas distances augstsprieguma līdzstrāvas starpsavienojumu, tajā skaitā starpsavienojumu starp divām dažādām sinhronajām zonām un līdzstrāvas elektrolīnijai pieslēgtu elektroenerģijas parka moduļu tīkla pieslēgumu. Regula 2016/1447 stājās spēkā  2016. gada 28.septembrī.

+ Sistēmvadības kodeksi

Komisijas 2017. gada 24. novembra Regulas 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā, mērķis ir aizsargāt darbības drošību, novērstu incidenta izplatīšanos vai saasināšanos nolūkā izvairīties no plaša mēroga traucējuma un atslēguma stāvokļa un efektīvi un ātri atgriezt elektrosistēmu no ārkārtas vai atslēguma stāvokļa. Regula 2017/2196 stājās spēkā  2017. gada 18. decembrī.

Komisijas 2017. gada 2. augusta Regulas 2017/1485, ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības vadlīnijas, mērķis ir aizsargāt darbības drošību, frekvences kvalitāti un nodrošināt starpsavienotās sistēmas un resursu darbības efektīvu izmantojumu. Regula 2017/1485 stājās spēkā  2017. gada 14. septembrī. Uz Regulas 2017/1485 pamata izstrādātās metodikas un noteikumi:

+ Tirgus kodeksi

Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regula 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas, nosaka sīki izstrādātas vadlīnijas par starpzonu jaudas piešķiršanu un pārslodzes vadību nākamās dienas un tekošās dienas tirgos, tostarp prasības attiecībā uz tādu kopīgu metodiku izstrādi, ar kurām nosaka starp tirdzniecības zonām vienlaikus pieejamās jaudas apjomus, kā arī kritērijus efektivitātes novērtēšanai un kārtību, kādā pārskata noteiktās tirdzniecības zonas. Regula 2015/1222 stājās spēkā  2015. gada 14. augustā. Uz Regulas 2015/1222 pamata izstrādātās metodikas:

Komisijas 2016. gada 26. septembra Regula 2016/1719, ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas vadlīnijas, nosaka sīki izstrādātus noteikumus par starpzonu jaudas piešķiršanu nākotnes tirgos, par kopīgu metodiku, kā noteikt ilgtermiņa starpzonu jaudu, par Eiropas līmeņa vienotas piešķiršanas platformas izveidi, kurā tiek piedāvātas ilgtermiņa pārvades tiesības, un par iespēju ilgtermiņa pārvades tiesības atgriezt vēlākai nākotnes jaudas piešķiršanai vai tirgus dalībniekiem nodot šīs ilgtermiņa pārvades tiesības citiem tirgus dalībniekiem. Regula 2016/1719 stājās spēkā  2016. gada 17. oktobrī. Uz Regulas 2016/1719 pamata izstrādātās metodikas un noteikumi:

Komisijas 2017.gada 23.novembra Regula 2017/2195, ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas, nosaka detalizētas elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas, tostarp nosaka kopīgus iepirkuma un norēķinu principus frekvences noturēšanas rezervēm, frekvences atjaunošanas rezervēm un aizvietošanas rezervēm un kopīgu frekvences atjaunošanas rezervju un aizvietošanas rezervju aktivizācijas metodiku. Regula 2017/2195 stājās spēkā  2017. gada 18. decembrī. Uz Regulas 2017/2195 pamata izstrādātās metodikas un noteikumi: