Latvijas - Igaunijas 3. starpsavienojums

Trešais Igaunijas - Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojums ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts Baltijas jūras reģionam, kas palielinās visa Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, nodrošinās efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā un palielinās ražotāju konkurētspēju kā Baltijā, tā arī Ziemeļvalstīs.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" ir atbildīgs par Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojuma projekta realizāciju Latvijas teritorijā.

 

LV-EE_LV.png

Projekta aktualitātes
Attīstība

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavoto…

Attīstība

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) šogad Vidzemē plāno…

Latvijas - Igaunijas 3. starpsavienojums

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt 330kV elektropārvades augstsprieguma līniju ar kopējo garumu Latvijas un Igaunijas teritorijā ap 200 km starp apakšstacijām Kilingi-Nimme Igaunijā un Rīgas TEC-2 Latvijā. Jaunā elektropārvades līnija Latvijā un Igaunijā tiks izbūvēta pārsvarā pa jau eksistējošām elektropārvades līniju trasēm.

Apzīmējumi: Zilā krāsa - apstiprinātā līnijas trase, pelēkā krāsa - provizoriskā līnijas trase, kas projektēšanas laikā vēl var mainīties

Projekts ir nopietns solis starpvalstu caurlaides spējas palielināšanai un pārslodžu likvidēšanai Igaunijas-Latvijas pārvades šķērsgriezumā - paredzētais caurlaides spējas palielinājums ir 500/600MW abos virzienos.

Projekts ir realizējams līdz 2020.gadam un ir iekļauts Latvijas, Igaunijas un Eiropas pārvades sistēmas attīstības dokumentos. Projekta izmaksas Latvijas teritorijā ir plānotas ap 100 milj. EUR.

Igaunijas-Latvijas trešā starpsavienojuma izmaksas daļēji tiks segtas no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (angl. CEF – Connecting Europe Facility) līdzekļiem, savukārt projekta ietekmes uz vidi novērtējums Latvijas teritorijā tika realizēts ar Eiropas Savienības TEN-E līdzfinansējumu.

Lasīt vēlRādīt mazāk
Projekta laika plāns

Projektu "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums" plānots noslēgt 2020. gadā.

Iesniegts pieteikums Vides pārraudzības valsts birojam par ietekmes uz vidi novērtējuma un trases izpētes veikšanu
2012
 
 
2014
Aprīlī ar Eiropas Savienības TEN-E līdzfinansējumu tika uzsākts trases izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process Latvijas teritorijā, savukārt Igaunijas puse savā teritorijā pati finansēja šos darbus.
1.augustā Igaunijas pārvades sistēmas operators (PSO) “Elering AS”, Latvijas PSO AS “Augstsprieguma tīkls” un Latvijas pārvades tīklu īpašnieks AS “Latvijas Elektriskie tīkli” parakstīja nodomu protokolu par sadarbības principiem un atbildības sfērām projekta realizācijas ietvaros.
2014
 
 
2014
Novembrī Igaunijas-Latvijas 3. starpsavienojuma izbūvei piešķirts Eiropas līdzfinansējums 65% apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (Connecting Europe Facility) līdzekļiem. 

24. augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprināja projekta ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus Latvijas teritorijā un piešķīra projektam nacionālas nozīmes statusu.

2016
 
 
2016

Izsludināts iepirkums projektēšanas un būvniecības darbiem.

Pieņemts lēmums piešķirt līnijas projektēšanas un būvniecības pasūtījumu personu apvienībai “SIA “ELKO”, SA “SELPOL” un AS “Leonhard Weiss Energy” (personu apvienība "EE-LV Interconnection")

2017
 

 

2018
Līguma parakstīšana par elektropārvades līnijas projektēšanu un izbūvi

Projektēšanas, topogrāfijas, ģeoloģijas darbi, zemes īpašnieku informēšana par apgrūtinājumu, kompensāciju aprēķināšana

2018
 
 
2019
-2020
Būvniecības darbi
Individuāla komunikācija ar zemes īpašniekiem par apgrūtinājumu un kompensācijas līgumu slēgšana.
Darbu noslēgums un līnijas nodošana ekspluatācijā 
2020
 
Lasīt vēlRādīt mazāk
Informācija par projektu bukletā
Lasīt vēlRādīt mazāk
Projekta tehniskais pamatojums

Igaunijas-Latvijas starpvalstu šķērsgriezums ir visvairāk noslogotais posms Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades tīklā. Trešais Igaunijas-Latvijas starpsavienojums ļaus novērst esošā pārvades tīkla pārslodzes šķērsgriezumā starp Igauniju un Latviju un palielināt elektroenerģijas tirgum pieejamo caurlaides spēju.

Igaunijas-Latvijas šķērsgriezuma pašreizējā caurlaides spēja, it īpaši vasaras laikā un elektroenerģijas pārvades tīkla remonta režīmos, nav pietiekama, lai nodrošinātu visu pieprasīto elektroenerģijas tirdzniecības apjomu Baltijā. Turklāt tehnisko ierobežojumu novēršanai Igaunijas pārvades sistēmas operatoram ir nepieciešams rekonstruēt jau esošās 330kV līnijas, savukārt, rekonstrukcijas gaitā elektroenerģijas tirgum pieejamā caurlaides spēja šķērsgriezumā Latvija – Igaunija būs tuvu nullei. Tāpēc minētais projekts ir svarīgs solis starpvalstu caurlaides spējas palielināšanai un pārslodžu likvidēšanai Igaunijas-Latvijas šķērsgriezumā, kā arī priekšnoteikums efektīvai pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecībai un konkurētspējīga elektroenerģijas tirgus attīstībai. Būtiski, ka pēc Latvijas – Igaunijas 3.starpsavienojuma projekta un pārējo starpsavienojumu realizācijas pastiprinātā Baltijas valstu elektroenerģijas sistēma un tās savienojumi ar Ziemeļvalstu un Centrāleiropas elektrotīkliem kalpos par drošu un stabilu alternatīvu ceļu Ziemeļvalstu elektroenerģijas importam vai eksportam uz Centrālo Eiropu.

Elektroapgādes drošuma palielināšana

Projekts būtiski uzlabos energoapgādes drošumu šķērsgriezumā starp Igauniju un Latviju, kā arī abu valstu elektroenerģijas sistēmās. Divas esošās 330 kV starpsavienojuma līnijas ir ģeogrāfiski izvietotas vienā šaurā joslā un Latvijas teritorijā pievienotas vienai 330 kV apakšstacijai Valmierā. Plānotais trešais starpsavienojums izmantos citu koridoru un savienos divas citas Latvijas un Igaunijas pārvades tīklu apakšstacijas. Projektam ir pozitīva ietekme uz elektriskā sprieguma līmeņiem tīklā un elektrostaciju dinamisko stabilitāti apgrūtinātos tīkla darba režīmos Baltijas elektroenerģijas sistēmu reģionā, jo avārijas gadījumos, it īpaši pazaudējot lielas jaudas elektrostacijas Latvijas un Lietuvas teritorijā, tiek apdraudēts elektroapgādes drošums visā Baltijas reģionā. Lai to novērstu, pārvades operatori šobrīd ir spiesti būtiski samazināt elektroenerģijas tirgum pieejamo caurlaides spēju. Gadījumā, ja pēc 2025. gada Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas uzsāks sinhronu darbību ar kontinentālas Eiropas elektroenerģijas sistēmu, šis projekts kalpos kā priekšnoteikums Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu drošas un stabilas darbības uzturēšanai.

Efektīva un droša tranzīta koridora izveidošana

Projekts nodrošinās efektīvu jaudas tranzīta koridoru starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas sistēmām no Ziemeļem caur Igaunijas – Somijas Estlink-1 un Estlink-2 starpsavienojumiem uz Dienvidiem caur NordBalt (Lietuva –Zviedrija) un LitPol link (Lietuva – Polija) starpsavienojumiem.

Jauno ražošanas jaudu pieslēgšana pie elektropārvades tīkla

Starpsavienojums rada iespēju jaunu ģenerējošo iekārtu, kas ražošanā izmanto atjaunīgos energoresursus, pieslēgumiem elektroenerģijas pārvades sistēmai, tādējādi palīdzot sasniegt Eiropas Komisijas enerģijas politikas nospraustos mērķus laika posmam līdz 2020. un 2030. gadam, t.sk., optimālāk izmantojot esošās ģenerācijas jaudas un samazinot CO2 izmešu apjomus.

Labākais projekta realizācijas variants

Latvijas pārvades sistēmas operators (PSO) AS “Augstsprieguma tīkls” un Igaunijas PSO “Elering” AS, izvērtējot starpsavienojuma iespējamo variantu tehniskos un ekonomiskos parametrus, nolēma, kā vislabākais Igaunijas-Latvijas trešā starpsavienojuma variants ir maršruts starp apakšstacijām Kilingi-Nimme Igaunijā un Rīgas TEC-2 Latvijā ar kopējo garumu Latvijas un Igaunijas teritorijā ap 200 km. Jaunā 330 kV elektropārvades līnija Latvijā un Igaunijā tiks izbūvēta pārsvarā pa jau eksistējošām elektropārvades līniju trasēm. Šim projekta izbūves variantam ir mazākas būvniecības izmaksas un, kas ir būtiski, vislielākais caurlaides spējas palielinājums, t.i. 500/600MW abos virzienos. Papildus priekšrocība ir 110kV pārvades tīkla drošuma paaugstināšana posmā Rīga – Rūjiena.

Projekta izmaksas Latvijas teritorijā plānotas ap 100 milj.eiro.

LV-EE_3_lv.png

Lasīt vēlRādīt mazāk
Ietekmes uz vidi novērtējums

2012. gada septembrī AS “Latvijas elektriskie tīkli” kā Latvijas pārvades sistēmas aktīvu īpašnieks un atbildīgais par trases izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu iesniedza pieteikumu Vides pārraudzības valsts birojam par “Igaunijas – Latvijas 3. elektropārvades tīkla starpsavienojuma" ietekmes uz vidi novērtējuma un trases izpētes veikšanu.

Pieteikumu paredzamai darbībai var atrast šeit.

Laika periodā no 2013.gada janvāra līdz aprīlim AS “Latvijas elektriskie tīkli” un AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāvji piedalījās sākotnējas sabiedriskās apspriešanas ar pašvaldībām un zemes īpašniekiem par iespējamiem augstsprieguma elektropārvades līnijas trases variantiem Latvijas teritorijā. Izvērtējot sākotnējo sabiedrisko apspriešanu rezultātus, Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) izstrādāja un 2013.gada 4. jūlijā apstiprināja programmu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) Igaunijas-Latvijas trešā elektropārvades tīkla starpsavienojuma no Sindi (Kilingi-Nomme) Igaunijā līdz Salapsils (Rīgas TEC-2) apakšstacijām Latvijā veikšanai. VPVB apstiprināto programmu var atrast šeit.

Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) 2013. gada 4.jūlijā apstiprināto programmu par ietekmes uz vidi novērtējumu, SIA "Eiroprojekts" tika izvelēts kā iepirkuma procedūras uzvarētājs, kas izstrādās IVN noslēguma ziņojumu. IVN un trases izpētes process tika uzsākts 2014.gada aprīlī.

Izpētot visas iespējamas alternatīvas, tika izstrādāts IVN gala ziņojuma projekts un 2015.gada novembrī un decembrī notika tā sabiedriskās apspriešanas ar visām iesaistītājām pašvaldībām un zemes īpašniekiem, piedāvājot jau konkrētus risinājumus un ievērojot viedokļus vai pretenzijas no iedzīvotajiem un pašvaldību pārstāvjiem. Publisko apspriešanu dokumentus iespējams atrast šeit.

SIA "Eiroprojekts", ievērojot sabiedrisko apspriešanu laikā panāktos kompromisus, 2016.gada februārī iesniedza IVN gala ziņojumu Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai, precizētais gala ziņojums tika iesniegts 2016.gada aprīlī. VPVB atzinumu par IVN gala ziņojumu sniedza 2016.gada 10.jūnijā, savukātrt 2016. gada 24. augustā IVN gala ziņojumu apstiprināja Latvijas Republikas Ministru kabinets2016. gada 24. augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets Igaunijas – Latvijas trešā starpsavienojuma projektam piešķīra nacionālās nozīmes statusu.

Detalizētāku informāciju par IVN izstrādes gaitu un pieņemtajiem lēmumiem var iegūt VPVB mājas lapā.

Lasīt vēlRādīt mazāk

lv_cef_cofinancing.png