Elektroenerģijas tirgus apskats

2022. gada martā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā pieauga līdz 167,22 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 59,7% vairāk nekā februārī, bet attiecībā pret 2021. gada martu cena ir par 284% augstāka.

Būtiskākais martā:
  • Martā pēc mērenā krituma gada pirmajos divos mēnešos elektroenerģijas cenas Eiropā atkal pieauga, pārsvarā pārsniedzot vēsturiski līdz šim augstāko līmeni, kas bija novērojams 2021. gada decembrī, savukārt Baltijas valstīs, kā arī to starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos - Polijā, Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā, kā arī Somijā cenas pieauga mērenāk, nepārsniedzot pagājušā gada decembra antirekordu;
  • Cenu kāpumu Eiropā 2022. gada martā izraisīja vairāku apstākļu kopums - mazāka vēja ģenerācija pretēji rekordaugstajiem līmeņiem janvārī un februārī, gāzes cenu pieaugums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī CO2 emisiju kvotu cenas, kas, lai gan martā kritās par 18%, vēl joprojām saglabājas augstas;
  • Martā attiecībā pret februāri par 38% un par 62% attiecībā pret 2021. gada martu samazinās elektroenerģijas imports uz Baltiju no Krievijas, jo no 3. marta Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir būtiski ierobežotas Krievijas spējas eksportēt elektroenerģiju uz Baltiju, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti;
  • Imports no Somijas uz Baltiju martā ir pieaudzis par 23%, bet no Zviedrijas un Polijas samazinājies attiecīgi par 7% un 13%, tomēr Eiropas valstu kopējais eksports uz Baltiju ir pieaudzis par 10% attiecībā pret februārī un par 42% attiecībā pret 2021. gada martu. Importa pieaugumu no Somijas veicināja ievērojamāki zemāka elektroenerģijas cena, kā arī pieejamie starpsavienojumi - tie tika noslogoti par 95% mēneša griezumā;
  • Somijā vidējā elektroenerģijas cena bija 86,48 EUR/MWh, un tikai 34% stundu tā bija vienāda ar elektroenerģijas cenu Igaunijā. Lielā Baltijas cenu atšķirība no Somijas norāda, ka, lai arī visa uzstādītā Somijas - Igaunijas starpsavienojuma kapacitāte bija pieejama tirgum, Baltijas vietējā ģenerācija nav pietiekamā apjomā ar tik zemu cenas piedāvājumu;
  • Somijā zemā elektroenerģijas cena skaidrojama ar blakus zonās (Zviedrijas 1. tirdzniecības apgabals) pieejamo lētākas elektroenerģijas apjomu, tehniskiem ierobežojumiem eksportēt uz citiem Zviedrijas tirdzniecības apgabaliem, kā arī pietiekamu vietējo ģenerāciju, kas gatava strādāt pie šādas cenas. Jāatzīmē, ka 14. martā tīklam tika pieslēgts Olkiluoto atomelektrostacijas jaunais 3. bloks, kas deva papildus vidēji 400 MW pastāvīgu jaudu tīklā. Arī imports no Krievijas uz Somiju (atšķirībā no Baltijas) nav samazinājies, bet pēdējā gada laikā pat palielinājies un pagaidām nav nekādu tirdzniecības jaudu samazinājumu gan divpusējās tirdzniecības daļai, gan tai daļai, kas tiek tirgota ar NordPool biržas starpniecību.
  • Martā Latvijā saražotas 459 867 MWh elektroenerģijas, kas ir par nepilnu procentu vairāk nekā februārī un par 34,7% mazāk nekā pirms gada, savukārt elektroenerģijas patēriņš Latvijā bija 652 759 MWh, kas ir par 7% vairāk nekā februārī un par nepilnu procentu vairāk nekā pirms gada;
  • Valsts patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nodrošināts 70,4% apmērā, bet trūkstošais apjoms - 192 892 MWh - tika importēts no kaimiņvalstīm;
  • Martā turpinājās pali un par 14% attiecībā pret februāri palielinājās Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms, pat neskatoties uz to, ka martā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem nokrišņu daudzums bija septiņas reizes mazāks par normu un marts bija otrs sausākais mēnesis kopš novērojumu uzsākšanas 1924. gadā. Attiecība pret 2021. gada martu Daugavas HES saražotā apjoms ir samazinājies par 9,5%;
  • Augsto izmaksu dēļ martā lielās koģenerācijas stacijas praktiski nedarbojās – tajās saražots par 60% mazāk nekā februārī un par 89% mazāk nekā pirms gada;
  • Būtiski mazinājies arī vēja elektrostaciju izstrādes apjoms – attiecībā pret februārī tas sarucis par 61%, bet attiecībā pret 2021. gada martu – par 52%.
Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance

Latvijā saražotā elektroenerģija

Marts 2022, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Marts 2021, MWh

Daugavas HES

350 710

14%

387 580

Termoelektrostacijās*

22 532

-60%

200 235

Vēja elektrostacijas

7 756

-61%

16 191

Koģenerācija (līdz 10MW)

13 978

-9%

29 323

Biomasa (līdz 10MW)

34 415

17%

3 558

Biogāze (līdz 10MW)

20 360

17%

24 665

Mazās HES (līdz 10MW)

9 691

-2%

10 282

Saules elektrostacijas

425

405%

139

Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms

459 867

1%

704 003

* Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas Siltums", SIA "Juglas Jauda", SIA "Fortum"

 

Marts 2022, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Marts 2021, MWh

Latvijas pārvades tīklā importētā[1] elektroenerģija

513 634

 

60%

 

269 796

No Latvijas pārvades tīkla eksportētā[2] elektroenerģija

320 741

 

90%

 

326 290

Latvijas elektroenerģijas saldo

192 892 (iztrūkums)

27%

-56 494 (pārpalikums)

 

Marts 2022, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Marts 2021, MWh

Latvijas elektroenerģijas patēriņš[3]

652 759

7%

647 509

Valsts patēriņa nosegšana, izmantojot vietējās ģenerācijas

70%

-4.6

109%

Starpsavienojumu noslodze un elektroenerģijas cenas

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Vidējā mēneša cena, 2021. gada marts, EUR/MWh

Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh

Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh

NP Somija

86,48

7%

38,35

4,59

579,45

13,28

196,49

NP Igaunija

151,23

44,5%

43,55

4,59

579,45

61,90

206,84

NP Latvija

167,22

59,7%

43,55

4,59

579,45

61,90

251,98

NP Lietuva

170,16

62,5%

48,02

4,59

673,44

61,90

268,83

NP Zviedrija (SE4)

145,78

83%

45,13

4,59

673,44

16,84

268,83

Polija

141,43

21%

59,6

47,78

405,02

86,99

188,72

Cenu salīdzinājums Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos

Salīdzināmie NP tirdzniecības apgabali

Stundu skaits, kad cena ir vienādā (%)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Stundu skaits, kad cena ir vienādā (%), 2021. gada marts

NPS FI & EE

34%

-19,9

68%

NPS EE & LV

81,6%

-17,4

100,0%

NPS LV & LT

97%

-2,5

74%

NPS LT & SE4

67%

17,2

77%

Baltijas starpsavienojumu noslogotība

Starpsavienojumi

Vidējā mēneša noslogotība %

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)

Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā

LV -> LT

62%

17

33,4%

95,7%

EE -> LV

84%

35

51,5%

99,4%

LT -> LV

0%

-0

0,0%

0,0%

PL->LT

4%

-1

0,0%

35,8%

LT->PL

60%

-1

17,7%

96,2%

SE4->LT

70%

-14

1,3%

100,0%

FI->EE

95%

9

80,7%

100,0%

LV>EE

0%

-1

0,0%

0,0%

EE>FI

0%

0

0,0%

0,0%

LKAL>LT

100%

0

80,7%

100,0%

LT>SE4

1%

1

0,0%

18,9%

LRI>LV

100%

3

98,0%

100,0%

Elektroenerģijas imports uz Baltiju

 

Marts 2022, MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Marts 2021, MWh

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju

219 912

-38%

577 995

Imports no ES valstīm uz Baltiju, tai skaitā:

1 101 997

10%

776 533

No Polijas

16 335

-13%

3 943

No Zviedrijas

365 556

-7%

226 970

no Somijas

720 106

23%

545 620

Balansēšanas tirgus Baltijā
Balansēšanas enerģijas cenas Baltijā

Nebalansa cena

Marts 2022, EUR/MWh

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi

Marts 2021, EUR/MWh

Igaunija

167.30

45%

41,79

Latvija

167.30

45%

41,79

Lietuva

167.30

45%

42,84

Augstākās un zemākās solījumu cenas

 

Igaunija

Latvija

Lietuva

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Augstākā cena, EUR/MWh

755,8

755,8

755,8

755,8

755,8

755,8

Zemākā cena, EUR/MWh

-45

-45

-45

-45

-45

-45

Kopējā aktivizētā enerģija atbilstoši valstīm, MWh

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

 

Aktivizētā enerģija, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, %

Aktivizētā enerģija, MWh

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, %

Igaunija

3118

155%

2252

-53%

Latvija

3887

260%

5486

46%

Lietuva

7682

56%

5572

53%

Somija

580

-27%

602

-86%

Zviedrija

1716

83%

4124

-43%

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

 

Vidējais standarta solījumu apjoms stundā, MW

Izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi

% no stundām, kad standarta solījumi nebija pieejami

 

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Uz noslodzi

Uz atslodzi

Baltijas valstis kopā

837

399

0%

23%

0%

0%

Igaunija

27

38

26%

33%

3%

6%

Latvija

136

124

-9%

6%

10%

13%

Lietuva

674

238

1%

33%

0%

6%


Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:

LV - Latvija tirdzniecības apgabals, LT - Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE - Igaunijas tirdzniecības apgabals, PL - Polijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, AT - Austrijas tirdzniecības apgabals, BE - Beļģijas tirdzniecības apgabals, DE-LU - Vācijas - Luksenburgas tirdzniecības apgabals, FR - Francijas tirdzniecības apgabals, NL - Nīderlandes tirdzniecības apgabals, DK1 un DK2 - Dānijas 1. un 2. tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals, LRI - Latvijas - Krievijas importa tirdzniecības apgabals.

Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).

Uz Baltijas valstīm komerciālais elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija) notiek uz Latvijas-Krievijas robežas (LRI-LV) un Lietuvas- Kaļiņingradas robežas (LT-LKAL), saskaņā ar NordPool datiem.

Nord Pool ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena.

[1] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas imports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan tīklā fiziski no citām valstīm ienākusī elektroenerģija

[2] Šeit un turpmāk apskatā kā elektroenerģijas eksports apzīmēti nevis komerciāli darījumi, bet gan no tīkla fiziski uz citām valstīm izvadītā elektroenerģija

[3] Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.