Esošo Igaunijas - Latvijas 330 kV starpsavienojumu pārbūve

Projekts ietver 330kV esošo starpsavienojumu starp Latviju un Igauniju Valmiera (LV) – Tartu (EE) un Valmiera (LV) – Tsirgulina (EE) rekonstrukcijas, kas ir apvienotas vienā aktivitātē.

Abas minētās elektropārvades līnijas ir būvētas pagājuša gadsimta 60-jos un 70-jos gados, to būvēšanā ievērotie standarti vairs neatbilst mūsdienu ekspluatācijas prasībām, piemēram, caurlaides spējas atšķirības ziemas un vasaras sezonā traucē korektai elektroenerģijas tirgus darbībai. Šīs līnijas ir pilnībā jānomaina ar jaunām, paaugstinātas caurlaides spējas līnijām, lai nodrošinātu augstāku summāro caurlaides spēju Baltijas reģionā Ziemeļu – Dienvidu virzienā. Šo projektu atbalsta Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori un projekts ir iekļauts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānā un Eiropas ENTSO-E desmitgades attīstības plānā.

Kopā ar minēto projektu Igaunijas PSO turpinās rekonstruēt savās 330 kV līnijas atbilstoši mūsdienu ekspluatācijas prasībām, palielinot tās caurlaides spējas. Abu minēto līniju rekonstrukcijas pasākumi ir vērsti uz to, lai nodrošināt pietiekamu infrastruktūru Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas apvienotās elektroenerģijas sistēmas un kalpo par priekšnoteikumu veiksmīgai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem.
esosa-parbuve-lv-ee.png

Projekta aktualitātes
Attīstība

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) laika posmā no 2020. līdz 2029…

Attīstība

Trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Igaunijas AS "Elering", Latvijas AS "…

Darbu norises plāns

Abu projektu "Starpsavienojums Valmiera (LV) – Tartu (EE)" un "Stapsavienojums Valmiera (LV) un Tsirguliina (EE)" realizāciju Latvijas teritorijā plānots uzsākt pēc 2020. gada, kad nodos ekspluatācijā trešo Igaunijas-Latvijas starpsavienojuma projektu. Lai nesamazinātu esošo pārvades jaudu tirgum Igaunijas-Latvijas šķērsgriezumā, Latvijas un Igaunijas PSO izstrādāja pakāpenisku 330kV elektropārvades līniju rekonstrukcijas plānu Latvijā un Igaunijā elektropārvades tīkla pastiprināšanai sinhronizācijas režīmam ar kontinentālo Eiropu, ko plāno īstenot pēc trešā Igaunijas-Latvijas starpsavienojuma ieviešanas ekspluatācijā.

Starpsavienojumam "Valmiera-Tartu" ir plānots uzsākt rekonstrukciju kopā ar Igaunijas PSO 2022.gada vidū Latvijā un Igaunijā un starpsavienojumam "Valmiera-Tsirguliina" 2023.gadā pēc "Valmiera-Tartu" rekonstrukcijas tikai Latvijas teritorijā, jo Igaunijas teritorijā šī līnija jau ir rekonstruēta iepriekš. Līdz 2022.gadam tiks veikti sagatavošanas un atļauju saņemšanas procedūras.

2018. gada sākumā abām elektropārvades līnijām ir veikts sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums, balstoties uz 2018. gada 8. janvāra AS "Augstsprieguma tīkls" sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējuma pieteikumu Valsts Vides dienestam (VVD) un, balstoties uz ko 2018. gada 5. martā VVD Valmieras reģionālās vides pārvalde izsniedza lēmumu par ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) procedūras nepiemērošanu abām līnijām un 2018. gada 12. martā ir izsniegti VVD tehniskie noteikumi, kas jāievēro abu elektropārvades līniju rekonstrukcijas laikā.

Abas elektropārvades līnijas ir iekļauti kopējo interešu projektu sarakstā (KIP), kas ir izstrādāts, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr.347/2013. Abi projekti ir KIP saraksta Baltijas valstu sinhronizācijas klastera Nr.4.8 sastāvdaļa un starpsavienojumam "Valmiera (LV) – Tartu (EE)" ir piešķirts KIP Nr. 4.8.1 un starpsavienojumam "Valmiera (LV) – Tsirguliina (EE)" ir piešķirts KIP Nr. 4.8.3. Vairāk informācijas par KIP sarakstu var atrast šeit.

2019.gada 23.janvārī  Eiropas Komisijas CEF (angl. CEF – Connecting Europe Facility) koordinēšanas komiteja nolēma piešķirt 75 % līdzfinansējumu "Baltijas sinhronizācijas projektam 1. fāzei", kur elektropārvades starpsavienojumi "Valmiera (LV) – Tartu (EE)" un "Valmiera (LV) – Tsirguliina (EE)" ir minēta projekta sastāvdaļa, kas nozīme kā abu līniju rekonstrukcija Latvijas teritorijā notiks ar 75% Eiropas līdzfinansējumu.

Lasīt vēlRādīt mazāk

lv_cef_cofinancing.png