Latvijas pārvades sistēmas operatora mērķi, tāpat kā Eiropas kopējās enerģētikas politikas mērķis, ir nodrošināt stabilu elektroenerģijas pārvades sistēmas darbu un drošu elektroapgādi patērētājiem. Tajā pašā laikā pārvades sistēmas operatoram ir jāveicina elektroenerģijas tirgus darbība un jāpalīdz elektroenerģijas ražošanas industrijai pakāpeniski pāriet uz apkārtējai videi draudzīgāku ražošanu.

Lai Latvija kopējā Eiropas elektroenerģijas tirgū sasniegtu šos mērķus, būtiska ir integrācija vienotajā tirgū. Par to, kā sasniegt šos mērķus un kādi projekti šobrīd tiek īstenoti, lai Latvija sinhronizētos ar Eiropu, stāsta AS Augstsprieguma tīkls valdes loceklis Arnis Staltmanis.

2007. gadā Baltijas valstu premjeri parakstīja vienošanos par iespēju ilgtermiņā mainīt sinhrono zonu. Kāds tam ir pamatojums, un vai tas ir nepieciešams?

Kopš padomju laikiem un šobrīd strādājam sinhroni ar Krieviju un Baltkrieviju, un tas nozīmē, ka esam zināmā mērā atkarīgi no šīm valstīm. Desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas tīkla ir vērtējama pozitīvi, jo Baltijai ir jābūt sinhronai ar to zonu, kurā lielākoties notiek tirdzniecība. Šobrīd tā galvenokārt notiek ar Skandināvijas valstīm un Poliju, savukārt ar Krieviju un Baltkrieviju arvien rūk, pēdējā gada laikā tā ir nokritusies pat nedaudz zem 10 %. 2015. gadā Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori vienojās par roadmap (ceļvedi), kurā definēti soļi ceļā uz Baltijas desinhronizāciju. Izvērtējot veicamo, par galatermiņu tika noteikts 2025. gads.

Kāds šo gadu laikā ir bijis Latvijas rīcības plāns?

Sākot jau no 2010. gada, kad Eiropas Komisija (EK) nolēma finansiāli atbalstīt elektropārvades infrastruktūras izbūvi Latvijā, piešķirot līdzfinansējumu Kurzemes loka projektam, finanšu līdzekļi ir piešķirti no kopējā projekta NordBalt, kurā ir paredzēta elektrolīniju un starpsavienojumu attīstība Baltijā. Secīgi tika lemts par neatkarīga pārvades sistēmas operatora nodalīšanu no AS Latvenergo koncerna un 2013. Gadā Baltijas elektroenerģijas tirgū atvērts Latvijas tirdzniecības apgabals. Latvijā sāka darboties biržas Nord Pool nākamās dienas elektroenerģijas tirgus ELSPOT. Domājot par darba sinhronizēšanu ar kontinentālās Eiropas energosistēmām, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori izstrādāja rīcības plānu līdz 2025. gadam. Šie un vēl virkne īstenoto aktivitāšu un pieņemto lēmumu pakāpeniski virza Latviju un visu Baltiju uz integrāciju kopējā Eiropas elektroenerģijas tirgū.

Kā vērtējat Baltijas valstu pašreizējo gatavību atslēgties no t. s. BRELL enerģētiskā loka līdz 2025. gadam?

Minētais termiņš ir optimāls no dažādiem organizatoriskajiem aspektiem, t. i., lai veiktu nepieciešamos tīkla izbūves darbus, pārbaudītu iekārtas izolēta darba apstākļos, ar Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmas operatoru atrisinātu jautājumus, kas saistās ar kopējā sinhronā darba pārtraukšanu. Raugoties uz šābrīža projekta gaitu, nav pazīmju, ka tas varētu notikt ātrāk nekā jau plānotajā termiņā; piemēram, Turcijas sinhronizācijai ar Eiropu bija vajadzīgi 14 gadi. Pētījumos jau ir noskaidrots, ka racionālāk Eiropas elektrotīklam ir pieslēgties caur Polijas tīklu, nevis Skandināvijas tīkliem. Šie divi varianti ir salīdzināti – un konstatēts, ka, pieslēdzoties Skandināvijas tīkliem, projekts kļūtu ievērojami dārgāks, tāpēc šobrīd tiek padziļināti pētīts tieši Polijas virziens. Par galvenajiem desinhronizācijas ieguvumiem var minēt drošāku sadarbību ar Eiropas energosistēmām atbilstīgi vienotiem darbības principiem (Network Code), paplašinātu klāstu energosistēmas pakalpojumu, kuri tiek nodrošināti Eiropas energosistēmās, – frekvences regulēšana, rezervju tirdzniecība, patēriņa slodzes regulēšana utt.

Kādi vēl mājasdarbi Latvijai ir jāizpilda?

Papildus Baltijas starpsavienojumam ar Eiropas pārvades sistēmām Baltijas pārvades sistēmas operatori pastiprina Baltijas pārvades tīklu. 2018.–2027. gadā Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānā ir paredzētas 445 miljonu eiro investīcijas. Pieciem projektiem, kuru investīcijas 10 gadu periodā tiek lēstas 266 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums vai tiek plānots to piesaistīt. Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem: Kurzemes loka 3. kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai (ES līdzfinansējums – 55 miljoni eiro, kopējās investīcijas – 128 miljoni eiro), Latvijas–Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (ES līdzfinansējums – 48,3 miljoni eiro, kopējās investīcijas – 102,35 miljoni eiro), kā arī jaunas 330 kV elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC 2 ar Rīgas HES, būvniecībai (ES līdzfinansējums – 9,99 miljoni eiro, kopējās investīcijas – 19,98 miljoni eiro). Nākotnē, pēc 2020. gada, kopā ar igauņu kolēģiem mēs plānojam rekonstruēt arī divas pašreizējās līnijas no Valmieras uz Tartu un Tsirgulīnu. Šā gada jūnijā EK pieņems galīgo lēmumu par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, un pēc tam pārrunās ar Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjiem tiks detalizēts, kā tehniski notiks atdalīšanās no BRELL loka.