"Augstsprieguma tīkls": Noslēgsies elektrotīklu loks no Liepājas līdz Rīgai caur Ventspili

Publicēts nozare.lv: 10. septembris, 2019

11.septembrī tiks atklāts viens no vērienīgākajiem elektropārvades infrastruktūras projektiem – “Kurzemes loks”. Vienlaikus tas ir tikai viens no projektiem, lai uzlabotu gan pašas Latvijas energoapgādi, gan saslēgšanos ar kaimiņvalstu elektrotīkliem. Par lielākajiem projektiem, kā arī par energoapgādes nākotnes tendencēm intervijā aģentūrai LETA stāsta AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Latvijas valdība ir atbalstījusi Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu. Lietuvas prezidents savukārt paudis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas AES. Kā jūs uz šo lēmumu skatāties? Tiešām ir tā, ka mēs bez starpvalstu tirdzniecības ar Krieviju nekādi nevaram iztikt?

Šeit ir izteikti politisks konteksts, kurš sākas no Lietuvas.

Runa nav par konkrētu tirdzniecību ar Krieviju vai Baltkrieviju, bet par tirdzniecību ar trešajām valstīm. Tur ietilpst visa enerģija, kura pie mums nonāk no valstīm, kuras ir ārpus Eiropas Savienības (ES) - no Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Ukrainas. Tādēļ šajā stāstā galvenā nianse ir saistīta ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, kuri mums ir jāievēro. Šobrīd Baltijas valstīm šī tirdzniecība ar trešajām valstīm notiek tikai vienā vietā - uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Elektrības biržai "Nord Pool" ir vienkāršāk, ja tirdzniecība ar trešajām valstīm iet caur vienu robežu. Fiziski elektrība, protams, plūst ne tikai pa šo robežu, bet atbilstoši fizikas likumiem arī starp Latvijas-Krievijas robežu un Igaunijas-Krievijas robežu. Taču komerciāli visas šīs plūsmas tiek attiecinātas tikai uz Lietuvas-Baltkrievijas robežu.

Savukārt lietuvieši Astravjecas AES būvniecības dēļ ir pieņēmuši politisku lēmumu pēc šīs AES darba sākuma komerciālo robežu ar Baltkrieviju slēgt. Savukārt aktuāls paliek jautājums, kas tālāk notiek ar enerģijas plūsmu no trešajām valstīm komerciālo nodrošināšanu. Tādēļ juristi saskatīja bažas - ja komerciālo robežu slēdz Lietuvā, bet tā netiek atvērta ne Latvijā, ne Igaunijā, tad tas būs PTO tirdzniecības noteikumu pārkāpums, kam var sekot tiesvedības. Tādēļ Ekonomikas ministrija nonāca pie slēdziena, ka saprātīgi būtu veidot alternatīvu enerģijas komerciālo punktu uz Latvijas-Krievijas robežas.

Taču es uzreiz gribu uzsvērt, ka šajā starprobežu pārvadē nav iespējams identificēt, vai šī enerģija nāk no Krievijas, vai no Baltkrievijas, vai tā ir no Astravjecas AES vai no kādas citas stacijas. Tā vienkārši ir enerģija no trešajām valstīm. Pat, ja Baltijas valstis savas robežas slēgtu, šī enerģija pie mums ieplūstu no Somijas, jo uz Somijas-Krievijas robežas arī darbojas pārveidojošās stacijas. Turklāt tur tirdzniecības apjomi ir pat lielāki nekā mums Baltijas valstīs. Tādēļ, ja mēs teorētiski runājam, ka kādā elektrostacijā enerģija tiek iegūta, neievērojot vienas vai otras prasības, tad tehniski no tās izvairīties nav iespējams. Tikpat labi var iznākt, ka Astravjecas AES saražotā enerģija aizplūdīs uz Krieviju, no Krievijas uz Somiju un no Somijas nonāks līdz mums. Tādēļ te galvenokārt stāsts ir par juridiskajiem un finansiālajiem riskiem.

Elektrības tirdzniecības principi biržā nosaka, ka tur netiek identificēti konkrētie enerģijas avoti. Jau pats biržas nosaukums "Nord Pool" pasaka, ka tas ir "baseins". Tajā nonāk visa tirgojamā enerģija, veidojas vienas stundas cena, un tad no šī "baseina" var pasmelt tik, cik konkrētajā laikā vajag, nezinot tieši, no kuras stacijas tā ir nākusi. Vienlaikus komerciālie principi vienmēr atšķirsies no fiziskās jaudu pārvades, jo saslēgumi ir starp daudzām valstīm. Tādēļ, kad Lietuva komercdarbību uz savas robežas slēgs, tad tā tiks pārcelta uz Latvijas robežas.

Tad īsta pamata Lietuvas pārmetumiem nav?

Tie vairāk ir politiski pārmetumi par to, ka mēs neesam solidāri Lietuvas politiķu cīņā pret Astravjecas AES. Taču uz šo jautājumu skatoties pragmatiski, cīnīties vajadzēja jau daudz agrāk, kad šī stacija bija tikai plāna stadijā. Tad, kad miljoni jau ir ieguldīti un staciju būvē, cīnīties ir diezgan bezcerīgi. Nu, acīmredzot sākumā kaut kas nebija izdarīts pareizi, izvēloties laiku un metodes.

Savukārt Latvijas un Igaunijas pozīcija pašlaik ir pamatā vienota. Tiek runāts arī par robežmaksājuma uzlikšanu enerģijai līdzīgi, kā tas pašlaik ir Somijā, bet nav Lietuvā. Tā būtu neliela papildu maksa, kas nosedz infrastruktūras izmaksas, kā arī savā ziņā korelē ar enerģijas ražošanas izmaksu atšķirībām. Eiropā izmaksas ir vienas, jo, piemēram, stingri tiek reglamentēti maksājumi par CO2 izmešiem, bet Krievijā tā nav. Krievijā papildu maksa par CO2 izmešiem netiek iekasēta, līdz ar to elektrības pašizmaksa var būt zemāka. Tas viss ir metodikas jautājums, kam ir nepieciešams regulatora apstiprinājums. Tādēļ, komerciālo robežu pārnesot uz Latviju, nosacījumi pret mūsu elektrības ražotājiem būtu godīgāki nekā tagad. Somi šādu papildu maksu, pamatojot ar infrastruktūras izmaksām, piemēro.

Laika ziņā viss būs atkarīgs no Lietuvas, kurai ir jāpieņem lēmums, kad un vai vispār šo komerciālo robežu ar Baltkrieviju slēgt.

AST, lai izveidotu šo komerciālo robežu ar Krieviju, ir kaut kas papildus jādara?

Uzskaites sistēmas darbojas. Tā ir tikai komerciālās darbības pārnešana no vienas robežas uz citu un atbilstošas informācijas sniegšana "Nord Pool". Līdz ar to nekādas lielas papildu investīcijas nebūs nepieciešamas.

Maijā stājās spēkā līgums par Baltijas valstu pievienošanos kopējam Eiropas elektroenerģijas tīklam. Kas tālāk notiek praktiski?

Tā ir ļoti liela projekta sastāvdaļa. Pašlaik mēs nodarbojamies ar sinhronizācijas projekta pirmās fāzes īstenošanu. Latvijas izmaksas pirmajā fāzē tiek lēstas ap 77 miljoniem eiro. Labā ziņa ir tā, ka lielajiem projektiem ir izdevies piesaistīt ES finansējumu. Turklāt sinhronizācijas projektam līdzfinansējuma apjoms ir ļoti liels - līdz 75% izmaksu sedz Eiropas Komisija. Turklāt faktiski tas ir grants - nauda, kuru mums nevajadzēs atdot, ja projekts tiks īstenots atbilstoši visām prasībām. Līdz ar to mēs šajā apjomā varēsim necelt tarifus, jo pārējās izmaksas mums kā regulētam uzņēmumam ir jāsedz no tarifu ieņēmumiem. Tas ir liels pluss visiem mūsu elektrības lietotājiem - mēs iegūstam infrastruktūru, kura ir izbūvēta lēti, jo no tarifiem būs jāsedz tikai 25% izmaksu.

Pirmajā fāzē ietilpst gan dažādu iekārtu iegāde un uzstādīšana, gan apakšstaciju rekonstrukcija, gan atsevišķu līniju posmu izbūve. Vienlaikus vārds “pirmā” nozīmē, ka būs arī nākamās fāzes. Nākamās fāzes investīcijas pašlaik tiek lēstas ap 78 miljoniem eiro. Par to vēl nav noslēgts līdzfinansējuma līgums ar Eiropas Komisiju, bet mēs plānojam, ka tas varētu būt tādā pašā apjomā kā pirmajai fāzei - ap 75%.

Ko tas Latvijai dos praktiski?

Realizējot šo projektu, mēs tehniski atvadīsimies no Padomju Savienības mantojuma. Savulaik mūsu energosistēma ir veidotā tā, lai darbotos kopā ar visām pārējām PSRS republikām. Mūsu tīkli galvenokārt bija savienoti ar Krieviju un Baltkrieviju un bija projektēti kā vienots liels tīkls. No energosistēmas darbības efektivitātes viedokļa izdevīgāk ir darboties lielos apmēros. Tādēļ visas pasaules energosistēmas, vēsturiski sākot kā nacionālo valstu struktūras, tagad ir savienojušās ļoti dažādās apvienībās. Eiropai pat ir nākotnes mērķis izveidot vienotu elektroloku ap Vidusjūru. Tādā veidā energosistēmu darbs ir lētāks un efektīvāks, kā arī drošāks dažādu avāriju gadījumā.

Mūsu mērķis ir mainīt sinhrono zonu - atdalīties no Krievijas un Baltkrievijas un pieslēgties Rietumeiropas tīklam. Rietumeiropas tīkls ir nesalīdzināmi lielāks arī jaudas ziņā. Tādēļ mēs pieslēdzamies pie lielākas sistēmas, nekā esam darbojušies līdz šim, līdz ar to ievērojami pieaug arī enerģijas apmaiņas iespējas. Tāpat tas sniedz tirdzniecības iespējas. Pašlaik mums ir tirdzniecības iespējas pa vairākām līdzstrāvas saitēm ar Skandināviju un pa vienu ar Poliju, bet tad, kad būs sinhroni pieslēgumi, šīs iespējas pieaugs.

Turklāt pārvades sistēmu operatoriem tad ir iespēja tirgoties arī ar dažāda veida pakalpojumiem, piemēram, avārijas rezerves frekvences uzturēšana, citi palīgpakalpojumi. Austrumos mūsu kaimiņi šādus pakalpojumus nepiedāvā, jo tur tirgus nav tik attīstīts. Arī elektroenerģijas tirdzniecība pašlaik pamatā notiek ar Skandināviju, tādēļ mūsu atkarība no Krievijas energosistēmas nemaz nav tik liela, kā šad tad nākas kaut kur lasīt.

Sinhronizācija jau darbosies pēc firmās fāzes?

Nē, vajadzēs arī otro fāzi. Mums viss tehniski būtu jāpabeidz līdz 2025.gadam, kad sinhrono zonu varēs nomainīt - atslēgties no Austrumiem un pieslēgties Rietumiem. Fiziski mēs arī tagad esam pieslēgti Rietumu sistēmai, bet tas ir caur līdzstrāvas savienojumiem.

Kad sāks darboties jaunais "Kurzemes loks"?

Svinīgā atklāšana ir plānota septembra otrajā nedēļā. Patlaban jaunā 330 kilovoltu līnija ir pieslēgta spriegumam, turpinās iekārtu ieregulēšanas darbi, un līdz oktobra beigām plānots sagatavot visus dokumentus, lai līniju varētu oficiāli nodot ekspluatācijā. Arī šajā projektā no kopējām 127 miljonu eiro izmaksām 55 miljoni eiro ir ES līdzfinansējums. ES nosacījumi paredz, ka projekts ir jāpabeidz līdz gada beigām, un mēs ceram, ka mēs ar visu dokumentācijas sakārtošanu šajos termiņos iekļausimies.

Līdz ar to noslēgsies elektrotīklu loks no Liepājas līdz Rīgai caur Ventspili. Tagad arī Ventspilī būs droša, stabila 330 kilovoltu elektroapgāde. Galvenais savukārt ir tas, ka šī jaunuzbūvētā līnija dod iespējas pieslēgt arī lielas jaudas vēja parkus, kuri būtu izvietoti jūrā. Pašlaik vēja parkus daudz attīsta Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā, tehnoloģijas kļūst lētākas, tādēļ nav izslēgts, ka kāds liels vēja parks var parādīties arī Baltijas jūras piekrastē. "Kurzemes loks" pa piekrastes zonu dod iespēju šādam parkam pieslēgties elektroapgādes sistēmai.

Otra lieta - tiek uzlabota elektroapgāde vietējiem patērētājiem, jo vienlaikus tika rekonstruēta arī esošā 110 kilovoltu līnija, kura tagad atrodas uz daudz augstākiem balstiem. Kurzemes piekrastē ir raksturīgas vētras un īpaši to sekas varēja izjust 2005.gadā, kad Kurzemē bija milzīgi postījumi un tika traucēta gan Ventspils, gan visa Ventspils novada elektroapgāde. Tagad 110 kilovoltu līnija ir augstāka un krītoši koki to vairs nevar skart. Tādēļ tādi elektroapgādes traucējumi, kādi bija 2005.gadā, šajā reģionā vairs nevarētu būt.

Vai kāds jau ir interesējies par iespēju pieslēgt potenciālu vēja parku?

Pašlaik vairāk ir interese no sauszemes vēja parku puses, kuri jaudas ziņā ir daudz mazāki. "Kurzemes loks" pēc būtības vairāk ir orientēts uz lielas jaudas vēja parkiem, kuri var tapt jūrā.

Kāds progress ir ar Latvijas-Igaunijas trešā starpsavienojuma izbūvi?

Ir sākta būvniecība, un jau maijā uzstādīja pirmos balstus. Šajā projektā ir jāņem vērā arī nianse, ka atsevišķos posmos tas būs blakus topošajai "Rail Baltica" līnijai, tādēļ ir jāvērtē šo divu infrastruktūru savstarpējā mijiedarbība, un saskaņošanas process ir ilgāks. Tomēr viss process notiek, un es ceru, ka arī ar šo projektu mēs sekmīgi iekļausimies termiņos, jo arī šim projektam ir Eiropas līdzfinansējums.

Kad šim projektam ir jābūt gatavam?

Līdz nākamā gada beigām.

Ko tas ļaus atrisināt?

Tas palielinās pārvades jaudu starp Latviju un Igauniju, kura līdz šim ir bijusi "šaurā vieta". Līdz ar to elektrības biržā parādās cenu starpība starp Latviju un Igauniju. Klasiski ir, ka Igaunijā elektrības cena ir nedaudz zemāka. Protams, ka elektrības tirgotājus šī situācija ne pārāk apmierina, jo viņi nevar dabūt pāri robežai enerģiju par tādu cenu un tādā apjomā, kā vēlētos, līniju caurlaides spēju ierobežojuma dēļ. Pašlaik mums ar Igauniju ir tikai divas pārvades līnijas atšķirībā no Lietuvas, ar kuru mums ir četras līnijas. Trešā līnija ar Igauniju nodrošinās, ka lielākoties cenu atšķirības starp Igauniju un Latviju vairs nebūtu. Tādēļ pamatā šī projekta uzdevums ir elektrības cenu izlīdzināšana.

Tāpat tas iederas kontekstā ar sinhronizācijas projektu, jo, izveidojot saikni ar Poliju, daudz intensīvākas kļūs arī enerģijas plūsmas starp Somiju, Baltijas valstīm un Poliju. Tādēļ šī papildu kapacitāte būs pieprasīta jebkurā gadījumā. Šī līnija dos aptuveni 600 megavatu papildu pārvades jaudas.

Vai mums pietiks arī ar trīs starpsavienojumiem? Vai arī, augot elektrības pārvades intensitātei, jau tagad jāsāk plānot arī ceturto?

Galvenais indikators, kurš parāda, pietiek vai nepietiek, ir tirgus rezultāts. Mēs jau tagad varam modelēt daudz ko, bet tad, kad līnija būs nodota ekspluatācijā un iekļausies normālā tirdzniecības procesā, mēs ieraudzīsim patieso ainu.

Pēc trešā starpsavienojuma izbūves mums ir paredzēts arī secīgi rekonstruēt abas esošās līnijas, kuras abas iet no Valmieras, - viena uz Tartu, otra uz Tsirgulinu. Arī šīs 330 kilovoltu līnijas tiks rekonstruētas un arī to jauda pieaugs. Tādēļ mēs plānojam, ka kopīgā pārvades jauda starp Latviju un Igauniju būs ievērojami lielāka. Pašlaik aprēķini rāda, ka ar to vajadzētu pietikt. Kad visas izbūves beigsies, mēs redzēsim, vai tā ir.

Par koordināciju ar "Rail Baltica" - šis projekts nedaudz kavējas. Vai tas nerada bažas arī par trešā starpsavienojuma izbūves gaitu?

Mūsu sākotnējie projekti par trases izvietojumu jau ir apstiprināti un ir izvērtēts arī tas, kādus īpašumus tas skar, un notiek sarunas ar zemes īpašniekiem. Mums ir zināmi arī "Rail Baltica" plāni.

Kā tiek izmantoti jau esošie starpvalstu savienojumi?

Noslodzes ir dažādas, bet visi vēsturiskie savienojumi tiek izmantoti. Turklāt noslodze mainās ne tikai atkarībā no tirdzniecības apjomiem, bet arī no remontdarbiem. Ja vienu līniju atslēdz remontdarbu veikšanai, tad atlikušās noslogo daudz vairāk. Tādēļ nav tā, ka mēs varētu teikt, ka kāda līnija ir tik maznoslogota, ka to būtu lietderīgi demontēt. Mūsu tīklā tādu līniju nav. Vienīgais gadījums ir 110 kilovoltu līnija no Baltkrievijas līdz Skrudalienai, kura bija īpaši veidota "LatRosTrans" naftas vada sūkņu stacijas darbības nodrošināšanai. Uzņēmums naftas pārvadi beidza, līdz ar to vairs nebija vajadzīga arī Skrudalienas apakšstacija un elektrolīnija uz to.

Kāda ir nākotne pārvades līnijām ar Krieviju pēc Eiropas sinhronizācijas projekta pabeigšanas?

Pašreizējā projektā netiek plānots, ka mums būs savienojumi ar Krieviju. Mainot sinhronizācijas zonu, mēs savienosimies ar Polijas tīkliem un caur tiem ar pārējo Eiropas valstu tīklu sistēmu. Savukārt līnijas uz austrumiem saskaņā ar pašreizējo scenāriju tiek atslēgtas. Kas notiks 2025.gadā un vai nebūs panāktas kādas papildu vienošanās, šodien ir grūti pateikt. Iespējams, ir lietderīgi uzstādīt līdzstrāvas pārveidojošās stacijas, kā tas pašlaik ir uz Somijas un Krievijas robežas. Tas viss ir investīciju jautājums, un pašlaik tas nav risināts.

Ja nekas nemainīsies, tad šīs līnijas varētu demontēt?

Ja nevienam par elektrības tirdzniecības iespējām pa šiem savienojumiem intereses nebūs, tad tos var demontēt. Nav jau jēgas tos turpināt uzturēt, iekļaut šīs izmaksas tarifā un mums visiem turpināt maksāt, ja neviens šīs līnijas vairs neizmanto.

Ir iecerēta arī jauna elektrolīnija, kura savienos Rīgas TEC-2 un Rīgas HES. Kas notiek ar tās projektu?

Tas virzās uz priekšu paredzētajā apjomā. Kopējās investīcijas ir paredzētas ap 14,6 miljoniem eiro, un puse no šīm izmaksām tiek segtas no Eiropas līdzekļiem. Pašlaik ir projekta un trases saskaņošanas stadija, kā arī darbi ir sākušies Rīgas TEC-2 un Rīgas HES teritorijā, kā arī atsevišķās topošās trases vietās. Tādēļ es domāju, ka mēs iekļausimies plānotajā termiņā līdz 2020.gada beigām.

Ko šis savienojums dos?

Tas top kontekstā ar Igaunijas trešā starpsavienojuma projektu, jo tas Latvijā sākas no Rīgas TEC-2. Tas ir mezgla punkts, kuram ir jābūt darboties spējīgam arī tad, ja kāda līnija ir remontā un kāda cita atslēdzas. Tādēļ tiek izbūvēta papildu līnija uz Rīgas HES, un tā sniegs papildu drošību. Arī Rīgas HES tas ir papildu ieguvums, jo tajā ir liela jauda - vairāk nekā 400 megavati. Pašlaik no Rīgas HES ir izbūvētas divas līnijas, un, ja, piemēram, palu laikā viena līnija kādu iemeslu dēļ atslēdzas, tad viss Rīgas HES paliek tikai ar vienu pārvades līniju, kas ir pietiekami liels risks. Izbūvējot šo jauno līniju, iegūs gan Rīgas HES, gan Rīgas TEC-2, gan Igaunijas trešais starpsavienojums. Tāpat tā dos papildu enerģijas tranzīta iespējas caur Rīgas mezglu.

Būvdarbu laikā Rīgas TEC-2 atklājās azbestu saturoši atkritumi. Kā šī situācija ir risinājusies tālāk un kurš tad galu galā ir atbildīgs par to izvešanu? Un vai tas ietekmēs tālākos darbus?

Mūsu darbus tas neietekmē, jo apakšstacijas paplašināšana ir veikta. Mēs šajā gadījumā esam slēguši līgumu ar ģenerāluzņēmēju, kurš savukārt tālāk ir piesaistījis apakšuzņēmējus konkrētu darbu veikšanai. Tas attiecas arī uz vecās grunts izņemšanu. Šajā gadījumā ar grunts piesārņojumu ar azbestu manā ieskatā galvenais arbitrs ir Valsts vides dienests, kuram mēs esam iesnieguši visu dokumentāciju.

Savukārt strīds pašlaik ir starp ģenerāluzņēmēju un viņa piesaistīto apakšuzņēmēju. Apakšuzņēmējs ir izvirzījis pretenzijas par to, ka viņam nav samaksāts par kaitīgo atkritumu izvešanu. Savukārt ģenerāluzņēmējs norāda, ka atkritumu izvešana nav nekādi dokumentēta, tādēļ viņam nav pārliecības, ka tie ir izvesti no Rīgas TEC-2 objekta. Pirms tika uzsākti darbi, veica arī augsnes laboratoriskās pārbaudes, un paraugos azbests neuzrādījās. Kad šis strīds tiks atrisināts, grūti teikt. Savukārt tālāko rīcības plānu par šo objektu gaidām no Valsts vides dienesta.

Vai tas viss neaizkavēs kopējo projekta īstenošanu?

Nē. Par laimi, grunts jau ir nomainīta un jaunās iekārtas tiek būvētas, jo esošā sadales iekārta TEC-2 teritorijā bija jāpaplašina.

Vai ir plāni par vēl kādu līniju izbūvi?

Pieminētie ir galvenie projekti. Protams, ir mums arī rozā sapņi tālākai nākotnei. Baltijas valstis, salīdzinot ar Rietumeiropu, ar elektrotīkliem nav blīvi nosegtas. Protams, no vienas puses tas ir skaidrojams ar iedzīvotāju skaitu uz vienu kvadrātkilometru un ražotāju izmantotajām elektrības jaudām. Tomēr kopumā mūsu tīklu blīvums ir ļoti mazs, salīdzinot ar to, kas notiek pārējā Eiropā. Tādēļ ir arī dažādi sapņi par nākotni. Piemēram, par to, ka "Kurzemes loku" varētu savienot ar Sāremā salu. Ja nākotnē ap Gotlandes salu attīstītos jaudīgi vēja parki, tad, iespējams, zviedriem būtu interese izbūvēt savienojumu uz Ventspili, jo ģeogrāfiski tur attālums būtu uz pusi mazāks nekā tagadējam Lietuvas un Zviedrijas savienojumam "NordBalt". Tādēļ iespējamie attīstības projekti ir dažādi, bet, kā jau minēju, pagaidām tie vairāk ir mūsu rozā sapņi. Galvenais uzdevums ir līdz 2025.gadam veikt visus darbus, kuri ir paredzēti sinhronizācijas projektā.

Latvijas elektroenerģijas sistēmas attīstības 10 gadu plāns paredz ieguldījumus 413 miljonu eiro apjomā. No kurienes šie līdzekļi nāks? Vai esat droši, ka visus izdosies piesaistīt?

Līdzekļus var dalīt divās daļās. Viena ir kapitāla atdeve, kuru mēs saņemam par esošās infrastruktūras izmantošanu. Tā sedz tagadējās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Otra ir lielie projekti, kurus es jau nosaucu. Daļa, kurai nav Eiropas līdzfinansējuma, ir 216 miljoni eiro. Daļa no tiem veidojas no kapitāla atdeves.

Vienlaikus mūsu mērķis ir tuvākajā laikā panākt strukturālo reformu, lai pamatlīdzekļi, kuri pašlaik juridiski ietilpst "Latvenergo" koncernā, tiek nodoti mums kā visas šīs infrastruktūras apsaimniekotājam. Cerams, ka tas varētu īstenoties jau nākamajā gadā. Gan "Latvenergo", gan AST ir valsts uzņēmums, un pašlaik šādas sarunas notiek un visus dokumentus gatavo Ekonomikas ministrija. Tad mēs kļūtu par augstsprieguma tīklu infrastruktūras īpašniekiem, nevis tikai nomniekiem.

Tad jums būtu vieglāk arī saņemt, piemēram, kredītus?

Bez šaubām. Tad uzņēmumam ir cits kredītreitings, kredītiespējas un arī lielāka neatkarība. Šobrīd mēs tomēr esam saistīti ar "Latvenergo", kurš vienlaikus ir viens no tirgus spēlētājiem, un to mums netieši vienmēr var pārmest citi tirgus dalībnieki. Ja infrastruktūra tiktu nodota mums, tad mēs būtu pilnīgi neatkarīgi, tāpat kā tas ir noticis Igaunijā un Lietuvā.

Kā notiek sarunas? Vai "Latvenergo" ir ar mieru no šīs infrastruktūras šķirties, jo viņiem arī ir kredītreitingi?

Protams, ja pamatlīdzekļi no uzņēmuma tiek izņemti, tad tas viņu situāciju kreditoru acīs neuzlabo. It īpaši, ja atceramies, ka "Latvenergo" ir emitējis arī obligācijas. Visi šie jautājumi Ekonomikas ministrijai ir jānovērtē.

Taču reforma ir neizbēgama, jo mēs pašlaik ES esam palikuši vienīgie ar šādu modeli. Savulaik Enerģētikas paketē tas bija paredzēts kā pārejas posma risinājums. Vēsturiski visas energosistēmas Eiropā ir veidojušās kā viens liels uzņēmums, kurš nodarbojās ar enerģijas ģenerāciju, pārvadi un sadali līdz pat gala lietotājiem. Taču, lai varētu radīt funkcionējošu kopīgu tirgu, energouzņēmumi tika sadalīti. Pārvade un sadale šajā gadījumā ir monopoli, jo neviens paralēlus elektrotīklus nebūvēs. Savukārt elektrības ražotāji un tirgotāji savstarpēji konkurē. Taču mūsu reforma ir palikusi nedaudz pusceļā attiecībā uz infrastruktūras piederību.

Ko pašlaik saka Ekonomikas ministrija?

Ministrija šo ceļu atbalsta. Tādēļ jautājums drīzāk ir par to, kādā laika grafikā mēs varētu iekļauties, salāgojot visu intereses.

Jums ir cerība, ka lēmumi tiks pieņemti nākamgad?

Jā, tāda cerība mums ir.

Ir atlaista "Latvenergo" padome. Jums tas problēmas nerada?

Nē, jo, ja padomes nav, tad lēmumi ir jāpieņem akcionāram - šajā gadījumā Ekonomikas ministrijai. Tādēļ tos lēmumus, kuri nepieciešami, lai viss process virzītos uz priekšu, var pieņemt vai nu "Latvenergo" valde, vai akcionārs.

Ja atgriežamies pie finansējuma, tad Lielbritānijas izstāšanās dēļ ir bažas, ka ES fondu apjoms nākamajā periodā būs mazāks, nekā plānots iepriekš. Jūs nebaida, ka projektiem varat saņemt mazāk naudas, nekā rēķinājāties?

Vairums no projektiem jau ir apstiprināti un ir noslēgti līgumi ar attiecīgajām Eiropas Komisijas institūcijām. Tādēļ par to bažu nav, jo līgums ir līgums un katrai pusei savas saistības ir jāpilda.

Runa varētu būt par sinhronizācijas projekta otro fāzi, kurai pašlaik finansējums tiek lēsts 78 miljonu eiro apjomā. Vienlaikus vienošanās par sinhronizācijas projektu ir panākta ļoti augstā politiskā līmenī. Tādēļ nav bažu par to, ka tas varētu nenotikt. Vairāk bažu varētu būt par ES līdzfinansējuma īpatsvaru procentos no kopējām izmaksām. Ja pašlaik ir runa par 75% līdzfinansējumu, tad kādu apsvērumu dēļ tas var būt arī nedaudz mazāks.

Kā ar jūsu pašu finansējuma daļu? Līdzekļu pietiks? Būs jāņem kredīti?

To parādīs situācija. Pašlaik mums naudas pietiek. Turklāt, vienojoties ar regulatoru, mums ir iespēja izmantot arī tos līdzekļus, kuri mums veidojas no elektrības pārrobežu tirdzniecības.

Kādā stāvoklī ir tagadējie augstsprieguma tīkli? Vai ir posmi, kuri būs jāremontē?

Jāremontē ir, jo infrastruktūra ir pietiekami veca - galvenokārt izbūvēta padomju gados. Taču visi šie remontdarbi ir paredzēti mūsu ikgadējos plānos. Katru gadu mēs remontos ieguldām ap 20 miljoniem eiro. Tādēļ mūsu infrastruktūra ir labā tehniskajā stāvoklī.

Vai gadās arī atslēgumi?

Gadās. Galvenokārt laikapstākļu dēļ. Vienlaikus augstsprieguma tīkli atšķirībā no sadales tīkliem ir veidoti lokos. Pie vienas apakšstacijas ir pievilktas vismaz divas līnijas. Tādēļ, ja viena līnija atslēdzas, tad elektrības padeve apakšstacijās tiek nodrošināta pa citām līnijām, un vairums lietotāju pat nejūt, ka sistēmā kaut kas ir atslēdzies. Tādēļ arī elektrības pārvadē šādi atslēgumi ir daudz mazāk jūtami nekā tālāk sadales tīklos, kur, ja kaut kas uz līnijas uzkrīt, tad lietotāji paliek bez sprieguma.

Kā kopumā nākotnē varētu attīstīties energoapgāde? "Sadales tīkli" norāda, ka arvien straujāk attīstās mazā enerģijas ģenerācija, līdz ar to mainās plūsmu virzieni elektrotīklos - kādreizējie enerģijas patērētāji var kļūt arī par tās ražotājiem.

Mūsu līnijas un apakšstacijas nodrošina energosistēmas pamatfunkciju, tādēļ tur nekādu izmaiņu nebūs. Savukārt enerģijas plūsmas, kuras nāk no mazajiem ražotājiem, samazina enerģijas patēriņu konkrētā punktā. Ja jums uz jumta ir saules baterija, tad saulainā dienā jūs nosegsiet visu patēriņu, kurš ir nepieciešams mājai, un, iespējams, pat kādas kilovatstundas nodosiet elektrotīklā. Līdz ar to jaudas svārstības elektrotīklā varētu kļūt intensīvākas. Mūsu uzdevums savukārt ir nodrošināt nepārtrauktu energosistēmas balansu. Tā kā patēriņa apjomu mēs nevaram ietekmēt, tad mums ir jāfiksē laiks, kad elektroenerģijas patēriņš pieaug un kādā no elektrostacijām ražošanas jauda ir jāpalielina. Pamatā tas notiek automātiski. Taču, ja disbalanss sāk veidoties ievērojams, tad lēmumus pieņem tīkla dispečers. Vai nu tiek pieprasīta papildu ražošanas jauda kādai elektrostacijai, vai vairāk elektroenerģijas paņemts no kāda starpsavienojuma. Pieaugot mainīguma faktoram, šis darbs var kļūt intensīvāks.

Tādēļ perspektīvā kopīgā sistēma kļūs arvien mainīgāka, bet aug arī sistēmas automatizācija, kura to visu spēj salāgot un nodrošināt. Turklāt mūsu tīklu nākotnē, iespējams, ne tik daudz noslogos vietējā enerģijas ģenerācija un patēriņš, cik tranzīts. Tādēļ pieprasījums pēc mūsu tīkla nākotnē ir nodrošināts. Taču, iespējams, ka būs jāmaina tarifa aprēķināšanas metodika, jo kopējais energotīkls tiks izmantots daudz periodiskāk.

AST ir arī gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma "Conexus Baltic Grid" akcionārs. 34% "Conexus" akciju pieder Krievijas "Gazprom", kuram ir aizliegts darīt jebko, izņemot dividenžu saņemšanu. Gandrīz 30% pieder "Marguerite" fondam, kurš ir akcionārs arī nodalītajā "Latvijas gāzē", tādēļ arī tam, pēc regulatora domām, šī situācija ir jāatrisina. "Conexus" akcionāri šajā situācijā normāli var pieņemt lēmumus?

Kā akcionāriem mums problēmas nav bijušas. "Gazprom" godprātīgi izpilda likumā paredzēto nosacījumu un operatīvajā "Conexus" darbā neiejaucas. "Conexus" darbojas atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai, tostarp tiek piesaistīti ES fondu līdzekļi Inčukalna gāzes pazemes krātuves investīciju projektam.

Cits stāsts ir par "Marguerite" fondu un jūsu pieminēto regulatora lēmumu. Viņi pašlaik meklē pircēju savām akcijām, jo viņiem tiešām veidojas interešu konflikts tādēļ, ka viņi ir akcionāri gan infrastruktūras uzņēmumā "Conexus", gan gāzes tirdzniecības uzņēmumā "Latvijas gāze".

Gan "Gazprom", gan "Marguerite" šis jautājums būtu jāatrisina līdz nākamajam gadam, jāatrod pircēji savai akciju daļai.

Nav plānots, ka AST varētu palielināt sev piederošo akciju skaitu?

Tas būtu atkarīgs no sarunām starp valdību un šiem akcionāriem. Mēs šajās sarunās tiešā veidā nepiedalāmies, bet, ja būs valdības lēmums, tad mēs to pildīsim.

Ja arī "Marguerite" fondam, neatrodot investoru, no nākamā gada būs ierobežojumi lēmumu pieņemšanā, vai "Conexus" akcionāri vispār būs spējīgi lemt, jo "Gazprom" un "Marguerite" kopā pieder vairāk nekā 60% "Conexus" akciju?

Līdz šim nav bijis jūtams, ka būtu kādas vienošanās starp "Marguerite" fondu un "Gazprom", jo viņu intereses ir pietiekami atšķirīgas.

Kas attiecas uz atlikušo akcionāru spēju pieņemt lēmumus, nebalsojot abiem šiem akcionāriem, tad ir īpašs noregulējums šādiem gadījumiem. Taču jebkurā gadījumā jautājums ir, kā sakārtot šo situāciju, jo no nākamā gada, ja netiek izpildīti lēmumi par akciju pārdošanu, regulators var uzlikt pietiekami iespaidīgas soda naudas uzņēmumam. Tas nav neviena akcionāra interesēs.

Vai, jūsuprāt, būtu jāmaina tagadējais elektroenerģijas pārvades tarifs?

Laika periodā no 2012.gada līdz šim brīdim pārvades tarifi Latvijā mainīti divas reizes - 2015.gadā un 2017.gadā, abas reizes paredzot tarifu samazinājumu, kas saistīts ar uzkrātiem sastrēgumu vadības ieņēmumiem un to novirzīšanu izmaksu segšanai. Katram atsevišķajam lietotājam maksa par pārvades pakalpojumu ir atkarīga no uzstādītās jaudas izmantošanas lietderīguma (noslodzes), bet vidēji elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs Latvijā ir mazāks par vidējo līmeni un ir viens no zemākajiem ES.

Nākotnē daudz kas ir atkarīgs no tā, kā virzīsies lielie projekti. Tīri objektīvi, infrastruktūrā ieguldot tik daudz miljonus, tarifam būtu jāaug. Taču, iespējams, šīs izmaksas varēs segt arī no citiem avotiem, tādēļ pagaidām es nevarētu apgalvot, ka tarifam nākotnē būtu noteikti jāpalielinās.

Šogad Latvijā ir saražots daudz mazāks elektroenerģijas apmērs nekā pērn šajā laikā. Tā ir viena gada situācija?

Tā ir tiešām vairāk ar konkrēto gadu saistīta situācija, jo tas ir atkarīgs no ūdens pieteces Daugavā. Hidroelektrostacijās saražotais apjoms šogad ir mazāks, tādēļ ir arī augstāka elektrības cena biržā.

Marta Kronberga, Inguna Ukenābele

LETA