AS “Augstsprieguma tīkls” ir izsludinājis iepirkuma procedūru projekta “Igaunijas – Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums” projektēšanas un būvniecības darbiem. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt divu mēnešu laikā līdz 2017.gada 13.janvārim.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV augstsprieguma elektropārvades līniju 180 kilometru garumā no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai, savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators “Elering” izbūvēs šīs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz apakšstacijai Kilingi-Nōmme. Kopējās projekta izmaksas Latvijā tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu EUR apmērā, no kuriem 63 miljoni EUR tiks segti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (Connecting Europe Facility) līdzekļiem.

Kā jau ziņots, 2016.gada augustā Ministru kabinets apstiprināja šīs līnijas būvniecības ietekmes uz vidi ziņojumu un trasējumu, un, ņemot vērā projekta nozīmīgumu, noteica tam nacionālo interešu objekta statusu.

Saskaņā ar valdības atbalstīto priekšlikumu līnijas izvietojumam jauna elektropārvades līnija aptuveni 20 kilometru garumā tiks būvēta no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk to turpinot pa esošās līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem. Tālāk līnija tiks izvietota blakus topošajam “Rail Baltica” dzelzceļam, savukārt pēdējais posms 2 kilometru garumā līdz TEC-2 būs paralēli plānotajai autoceļa E22 trasei.

Projekts ir realizējams līdz 2020.gadam un ir iekļauts Latvijas un Eiropas pārvades sistēmas attīstības plānā. Kā norāda Ekonomikas ministrija, nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ir veids, kādā valsts realizē politisko izšķiršanos saistībā ar plānoto valsts attīstību enerģētikas jomā un uzņemto starptautisko saistību izpildi.

Plānotais Igaunijas – Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts visam Baltijas reģionam, kas nodrošinās Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā un konkurētspēju kā Baltijas valstu iekšienē, tā arī starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Jaunais starpsavienojums arī mazinās tā sauktos sastrēgumus jeb nepietiekamās pārvades jaudas starp Igaunijas un Latvijas tīkliem, kas ir iemesls tam, ka patlaban nereti Latvijas patērētājiem nav pieejama lētāka elektroenerģija no Skandināvijas valstīm.