Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu neatstās būtisku ietekmi uz jaudu pietiekamību

Attīstība

Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu, kas plānota pēc 2025. gadā, būtisku iespaidu uz ģenerējošo jaudu pietiekamību neatstās, bet sinhronizācijas gadījumā Latvijā pieejamā jaudas rezerve būs jāpalielina, secināts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" publicētajā ikgadējā novērtējuma ziņojumā.

"Ņemot vērā Baltijas valstu apņemšanos un pieņemtos lēmumus pēc 2025. gada sākt strādāt sinhronā darba režīmā ar kontinentālo Eiropu, šajā novērtējuma ziņojumā pirmo reizi pēc varbūtības pieejas modelējām 2025. gada situācijas, kurās ģenerācijas jaudas katrā no Baltijas valstīm varētu būt nepietiekamas slodzes segšanai un nepieciešamo rezervju uzturēšanai. Analīzes rezultāti vērtējami pozitīvi - Latvijā iespējamais stundu skaits, kad jaudas varētu būt nepietiekošas, lai segtu pīķa slodzi un nodrošinātu rezerves, ir 0.3 stundas gadā, kamēr Eiropā pieņemtais standarts pieļauj līdz trīs stundu ilgu jaudu un rezervju nepietiekamību. Turklāt šajā scenārijā pieņemts, ka divi enerģijas ražošanas avoti - Imantas TEC un Rīgas TEC-1 - nepiedalās jaudas pietiekamības nodrošināšanā, jo būs mainījusies obligātā iepirkuma komponente", ziņojumā secināto skaidro AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Pārvades sistēmas operatora sagatavotais ikgadējais novērtējuma ziņojums ir nozīmīgs dokuments Latvijas elektroenerģijas sistēmas attīstībai, jo izvirza un aplūko vairākus iespējamos ģenerāciju attīstības scenārijus, analizē elektroenerģijas patēriņu un pīķa slodzi, apskata elektroenerģijas bilanci 10 gadu intervālam un informē par pieejamajām jaudām diennakts slodzes segšanai tuvākajā nākotnē.

Ziņojumā secināts, ka tuvāko desmit gadu laikā Latvijā būtiski pieaugs mazu elektroenerģijas avotu īpatsvars kopējā bilancē, palielināsies aktīvo patērētāju loma elektroapgādes balansa nodrošināšanā, tāpēc Latvijā ir nepieciešams ieviest nacionālu elektroenerģijas datu apmaiņas platformu, lai pēc tirgus principiem veicinātu ne tikai ražošanas, bet arī pieprasījuma elastību. Datu apmaiņas platformas izveide nepieciešama, lai veicinātu elektroenerģijas sistēmas digitalizāciju un nodrošinātu nelielo ģenerējošo avotu un aktīvo patērētāju iesaisti elektroenerģijas sistēmas balansēšanā un rezervju nodrošināšanā.

Neskatoties uz plānoto mazo elektroenerģijas ražotāju īpatsvara pieaugumu, ir sagaidāms ģenerējošo jaudu deficīts gan Latvijā, gan Baltijā kopumā, jo tuvākajā desmitgadē tiks slēgta gandrīz puse no lielo termoelektrostaciju ģenerācijas jaudām. Turpmākajos gados elektroenerģijas pieprasījuma segšanai pieaugoša loma būs starpsavienojumiem, pārvades tīkla pastiprināšanai un Baltijas elektroenerģijas sistēmas ciešākai integrācijai Eiropas elektroenerģijas tirgū, secināts ziņojumā.

Pārvades sistēmas operatora ikgadējā ziņojumā izmantotā Latvijas elektroenerģijas sistēmas informācija ir pamats AST izstrādātajam desmit gadu attīstības plānam, kā arī tiek izmantota Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru apvienības (ENTSO-E) desmit gadu attīstības plānā, kas savukārt ir viens no pamatdokumentiem, uz kuru pamata Eiropas Savienības dalībvalstīm iespējams piesaistīt ES līdzfinansējumu elektroenerģijas sistēmas attīstībai un tirgus integrācijai.

Ar pārvades sistēmas operatora novērtējuma ziņojuma pilnu tekstu ir iespējams iepazīties šeit.

Saistītais saturs

Polijas pārvades sistēmas operators PSE, balstoties uz Baltijas pārvades sistēmas operatoru – Igaunijas "Elering", Latvijas "Augstsprieguma tīkls" un Lietuvas "Ligrid" lūgumu, iesniedzis oficiālu p…

Baltijas Enerģētikas tirgus un Infrastruktūras plāna (BEMIP) dalībvalstu augsta līmeņa darba grupa apstiprinājusi Baltijas valstu un kontinentālās Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas tehnisko scen…