AST kopā ar Baltijas un Polijas PSO iesniegusi pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai sinhronizācijas projekta otrajai fāzei
Trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori (PSO) – Igaunijas AS "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid AB", kā arī Polijas "Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A" (PSE) iesnieguši kopīgu pieprasījumu līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrā posma īstenošanai. Vienlaikus iesniegts arī kopīgs Baltijas PSO finansējuma pieprasījums sinhronizācijas projektam nepieciešamo pētījumu veikšanai.
Baltijas starpsavienojumu attīstība
Sinhronizācijas projekta otrā posma izmaksas tiek lēstas ap 1,2 miljardiem EUR, no kuriem Polijā plānots ieguldīt 521 miljonu EUR, Lietuvā – 462 miljonus, Latvijā – 100, bet Igaunijā – 111 miljonus EUR. Iespējamais CEF līdzfinansējums ir līdz 75% no sinhronizācijas projekta otrā posma kopējām izmaksām. Savukārt piecu pētniecības projektu, ko realizēs kopīgi Baltijas valstu PSO, izmaksas varētu sasniegt 3 miljonus EUR, iespējamais CEF līdzfinansējuma apjoms ir 50%.
"Šis ir būtisks solis ceļā uz drošāku sadarbību ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu, vienotiem darbības un vadības principiem, kas rezultēsies ar Baltijas valstu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu. Sagatavotais pieteikums ir veiksmīgs kopdarbs visām trim Baltijas valstīm kopā ar Poliju," stāsta AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Varis Boks.
Sinhronizācijas projekta mērķis ir līdz 2025. gadam īstenot nepieciešamos tehniskos nosacījumus Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu caur Poliju.
Kā zināms, Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025. gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. 2018. gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku vienošanos par sinhronizāciju.
Paredzēts, ka sinhronizācijai tiks izmantots esošais Lietuvas un Polijas maiņstrāvas starpsavienojums "LitPol Link" un papildu kabelis jūrā starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronie kompensatori visās Baltijas valstīs.
