Drukāt

Vēsture

Latvijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS „Augstsprieguma tīkls” (AST) attīstība, sākot no dibināšanas līdz mūsdienām.
Uzņēmuma vēsture faktiski sākās vēl pirms kara laikiem un tas veiksmīgi darbojies Padomju Savienībā un Latvijas neatkarības apstākļos.

Nozīmīgākie notikumi:

2013.gada 30. oktobris. Tiek pabeigta kopēja Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru (AST no Latvijas, Elering no Igaunijas, Litgrid no Lietuvas) un zviedru konsultanta GothiaPower izpēte par Baltijas valstu energosistēmu savienošanu ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem un integrēšanu kopējā Eiropas elektroenerģijas tirgū.

2013.gada 25. septembris. Tiek pabeigta 330kV kabeļu līnijas RīgasTEC1–Imanta izbūve, noslēdzot Rīgas 330kV elektrisko loku un ievērojami palielinot Rīgas pilsētas elektropārvades drošumu.

2013.gada 3. jūlijs.Baltijas elektroenerģijas tirgū veiksmīgi atvērts Latvijas tirdzniecības apgabals. Ar šo datumu Latvijā sāka darboties NordPoolSpot nākošas dienas elektroenerģijas tirgus ELSPOT.
30. augusts.Latvijas pārvades sistēmas operators AS „Augstsprieguma tikls” iegūst NordPoolSpot akcijas 2% apmērā.
10. decembris. Latvijā ir atvērts NordPoolSpot tekošas dienas elektroenerģijas tirgus ELBAS.

2013.gada 30. janvāris. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir pieņēmusi lēmumu par elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora sertificēšanu, ar kuru apstiprina AS „Augstsprieguma tīkls” (AST) kā neatkarīgu pārvades sistēmas operatoru, ar nosacījumiem, ka pārvades sistēmas pamatlīdzekļu apkalpošana un uzturēšana darba kārtībā jāveic pašai AST, un tāpat jānodrošina arī pārvades sistēmas attīstība, jaunu tīklu izbūve, esošo tīklu pārbūve un atjaunošana. Šiem nosacījumiem jābūt izpildītiem ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā no SPRK lēmuma pieņemšanas.

2012. gada 1. decembris.Tiek uzsākta Kurzemes loka 2.posma „Grobiņa–Ventspils” pārvades savienojuma izbūve.
19. decembris.Tiek rekonstruēta apakšstacijas Imanta 330kV sadalne, izbūvējot 330kV kabeļa līnijas RīgasTEC1–Imanta pievienojuma ligzdu.
20. decembris.Tiek izbūvēta un nodota ekspluatācijā 110kV kabeļu līnija Milgrāvis–Bolderāja.
21. decembris.Tiek rekonstruēta apakšstacijas RīgasTEC1 330kV sadalne, izbūvējot jaunu 330kV gāzizolētā tipa slēgto sadalni ar kabeļa līnijas RīgasTEC1–Imanta pievienojuma ligzdu.

2012.gada 30. aprīlis.Starp Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem AST no Latvijas, Elering no Igaunijas un Litgrid no Lietuvas un Zviedrijas konsultatīvo kompāniju GothiaPower tiek parakstīts līgums par izpētes veikšanu „Baltijas valstu energosistēmu savienošana ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem un integrēšana kopējā Eiropas elektroenerģijas tirgū”. Izpēte tiks veikta ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaistīšanu.

2012. gada 2. janvāris. Par pārvades sistēmas operatora AST akciju turētāju kļūs Latvijas Republikas Finanšu ministrija. 2011. gada 30. decembrī tiek noslēgts akciju pirkuma līgums par to, ka AS „Augstsprieguma tīkls” akciju vienīgais īpašnieks ir Latvijas Republika Finanšu ministrijas personā. Līdz ar to AST vairs nav Latvenergo koncerna sastāvā.

2011. gada 12. janvāris. Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums par neatkarīga pārvades sistēmas operatora izveidošanu, Saeimā pieņemot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā.
1. aprīlis. Tiek nodibināta AS „Latvenergo” pilnībā piederoša akciju sabiedrība AS „Latvijas elektriskie tīkli”. Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2011. gada 12. janvāra rīkojuma Nr.12 „Par Koncepciju par nepieciešamajām darbībām Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu noteiktajai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora nodalīšanai” 1. un 4. punktu no 2011. gada 1. aprīļa AS „Augstsprieguma tīkls” (AST) ir neatkarīgs sistēmas operators, bet AS „Latvijas elektriskie tīkli” (LET) kā pārvades sistēmas aktīvu īpašnieks nodrošina pārvades sistēmas aktīvu pārvaldīšanas funkciju. AST, sadarbojoties ar LET, apzināja kompetences un atbildības sfēras, kurās katrai sabiedrībai turpmāk ir jādarbojas.
23. novembris. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome izdod Noteikumus par pārvades sistēmas operatora sertificēšanu un Noteikumus par pārvades sistēmas attīstības plānu, kuros ir definētas būtiskākās prasības AST kā neatkarīga sistēmas operatora atbilstībai tuvākajiem 10 gadiem.

2009. gads. Pabeigta 330kV apakšstacijas Valmiera rekonstrukcija. Pēc Ignalinas AES apturēšanas 2009. gada beigās Valmiera kļūst par ļoti atbildīgu mezgla apakšstaciju Baltijas pārvades tīklā, kas nodrošina lielas tranzīta pārplūdes starp Baltijas valstīm, tāpēc bija svarīgi pabeigt šīs apakšstacijas rekonstrukciju pirms IAES apturēšanas.
17. jūnijs. Baltijas valstu Ministru prezidenti un Eiropas Komisijas prezidents paraksta stratēģisko Baltijas valstu attīstības dokumentu „Baltic Energy Market Interconnection Plan” (BEMIP), kurā paredzēta Baltijasenergosistēmu savienošana ar Eiropas energosistēmām un uz Skandināvijas elektroenerģijas tirgus principiem balstīta, kopēja elektroenerģijas tirgus atvēršana. Dokumentā paredzēts attīstīt Latvijas un Baltijas pārvades tīklu, saņemot attiecīgo Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
1. jūlijs. ETSO vietā ir izveidotā jauna organizācija ENTSO-E, kas sāk pildīt Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas funkcijas. AS „Augstsprieguma tīkls” ir pilntiesīgs Entso-E loceklis. Entso-E sastāvā ir 41 pārvades sistēmas operatori no 34 Eiropas Savienības valstīm.

2008.gads. Pabeigtas 110kV apakšstaciju RīgasTEC2 un Aizkraukle rekonstrukcijas.

2007. gada janvāris. AS „Augstsprieguma tīkls” kļūst par Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ETSO pilntiesīgu locekli.

Tiek izbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna 330kV apakšstacija RīgasTEC2.

2006. gads. 30. marts. Rīgā starp AS „Augstsprieguma tīkls” no Latvijas, OÜ „Põhivõrk”no Igaunijas un AS „Lietuvos Energija” no Lietuvas tiek parakstīts līgums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības organizācijas BALTSO izveidošanu un DC Baltija likvidēšanu 2006. gada beigās.
1.decembris. Pēc Dispečeru centra Baltija likvidācijas, AS „Augstsprieguma tīkls” pārņēma DC Baltijas funkcijas, izveidojot 2 jaunas struktūrvienības Sistēmvadības departamentā - Bloka koordinatora dispečeru dienestu un Bloka sistēmu drošuma dienestu.
28.decembris. Starp AS „Augstsprieguma tīkls”, OÜ „Põhivõrk”un AS „Lietuvos Energija” parakstīts līgums par energosistēmu paralēla darba nodrošināšanu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

2005. gada 1. septembris. Latvenergo filiāle Augstsprieguma tīkls kļūst par AS „Augstsprieguma tīkls”, un saņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licenci elektroenerģijas pārvadei visā Latvijas teritorijā.
28. septembris. AS „Augstsprieguma tīkls” kļūst par Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ETSO asociēto locekli.
6. decembris. AS „Augstsprieguma tīkls” kļūst par DC Baltija līdzīpašnieku (Latvenergo vietā) ar daļu 33,33%. VU „Eesti Energia” vietā par DC Baltija līdzīpašniekukļuvaOÜ „Põhivõrk”ar daļu 33,33%, pārejās daļas turētājs ar 33,33% palika AS Lietuvos Energija.

2004. gads. Tiek pabeigta 330kV sadales punkta Līksna rekonstrukcija.

2002. gads. Tiek pabeigta Rīgas HES 330kV brīvgaisa sadalietaises rekonstrukcija, uzstādot elegāzes slēdžus katrā pievienojumā un palielinot elektriskās shēmas drošumu. Pabeigta arī drošas elektroapgādes shēmas izveide Ventspilī, izbūvējot divas jaunas apakšstacijas, Venta un Ventamonjaks, kā arī noslēgts 110 kV elektropārvades līniju loks ap Ventspils pilsētu.

2001. gads. Tiek pabeigta apakšstaciju Hanza un Bastejkalns būvniecība Rīgā, kā arī 110 kV kabeļu elektropārvades līnijas izbūve starp apakšstacijām Grīziņkalns – Hanza – Bastejkalns. Uzstādīti šunta reaktori apakšstacijā Rēzekne. Pabeigta arī 110kV apakšstacijas RīgasTEC1 rekonstrukcija.
7. februāris. Starp Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmām (BRELL) parakstīts līgums par paralēla darba nodrošināšanu, ka arī pārvades tīkla operatīvo vadību un attīstību starp dažādu valstu operatoriem.

2000. gads. Tiek pabeigta 330kV apakšstacijas RīgasTEC1 un 110kV apakšstaciju Pļaviņas un Aizkraukle rekonstrukcija.

1999. gads. Tiek rekonstruētas 110kV apakšstacijas Dzintari, Grīziņkalns un Bauska  Izbūvētas 110 kV kabeļu līnijas Grīziņkalns – Hanza Rīgā un Ventspils – Venta Ventspilī.

Augstsprieguma tīkls pieņēmis 330 kV un 110 kV tīklu un apakšstaciju attīstības un rekonstrukcijas koncepciju.

1998. gads. Stokholmā tiek parakstīts memorands starp 17 energosistēmām, kuru var uzskatīt par pirmo soli tā dēvētā Baltijas enerģētikas gredzena izveidē. Tas paredz agrāk nepieredzēti plašu starpvalstu sadarbību elektroenerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un tirdzniecībā. Projekts paredzēja pašlaik esošo trīs Baltijas pārvades tīklu un energosistēmu pievienošanu kopējam BALTREL tīklam, realizējot tālāku pārvades tīkla integrāciju un palielinot enerģijas ražošanas efektivitāti.

Lai samazinātu Latvijas tehniskos zudumus 110-330 kV pārvades tīklā un palielinātu pārvades tīkla darba drošību, un uzturētu pieļaujamo sprieguma līmeni, tika pieņemts lēmums par reaktīvās jaudas kompensācijas šunta reaktoru uzstādīšanu svarīgākajos Latvijas pārvades tīkla mezglos.

Uzstādīti šunta reaktori apakšstacijās Grobiņa un Valmiera.

1997. gads. Pabeigta 330 kV sadales rekonstrukcija apakšstacijā Salaspils.

1994. gads. Tiek apstiprināti Baltijas energosistēmu sadarbības principi – noslēgts daudzpusējs līgums starp VU Eesti Energia, VAS Latvenergo un VU Lietuvos Energija par enerģētisko sistēmu paralēlo darbu.

Baltijas valstu enerģētikas nākotne skatāma energokompāniju apvienības attīstībā. 11 Baltijas jūras valstu 17 energosistēmas paredz jaunas savienības Baltic Ring Electricity cooperation (BALTREL) izveidošanu.

1992. gada 7. janvāris. Rīgā valdības pārstāvji no Igaunijas (A.Hamburg), Latvijas (A.Millers) un Lietuvas (L.Ašmantas) paraksta vienošanos par savu valstu enerģētisko sistēmu paralēlo darbu, balstoties uz savstarpējo tiesību vienlīdzību, palīdzību un izdevību. Lai nodrošinātu energosistēmu paralēlo darbu, pieņemts lēmums par Baltijas energosistēmu dispečeru centra (DC Baltija) nodibināšanu Rīgā.
9. marts. Rīgā tiek nodibināts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums - SIA „Baltijas energosistēmu dispečeru centrs” (DC Baltija), kurš nodrošināja Baltijas energosistēmu paralēla darba vadību un koordinēšanu, ka arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades tīkla operatīvo vadību.

1991. gads. Pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas, Baltijas energosistēmas izstājas no bijušās PSRS enerģētisko valsts institūciju pakļautības.

1989. gads. Pārtrauc 750 kV līnijas būvdarbus un nolemj jau samontētos balstus demontēt.

1987. gads. Tiek uzsākta 750 kV līnijas Ignalīna - Latvija un apakšstacijas Latvija būvniecība.

1986. gads. Nodod ekspluatācijā Augstsprieguma tīkla pārvaldes korpusa jauno daļu Dārzciema ielā 86, Rīgā.

1970. – 1994. gads. Notiek jaunu apakšstaciju izbūve un nodošana ekspluatācijā. Turpinās 110 kV līniju pārbūve no koka uz dzelzsbetona balstiem un otru transformatoru uzstādīšana apakšstacijās.

1964. gads. Ziemeļrietumu energosistēmu apvienībai uz paralēlu darbu pievienota Baltkrievijas energosistēma.

1961. gads. Latvijas energosistēma tiek savienota ar Lietuvas energosistēmu uz paralēlu darbu ar starpsistēmu 330kV tranzīta Salaspils-Jelgava-Šauļi ieviešanu darbā.

1961. gada janvāris. Rīgā sāk darboties PSRS Ziemeļrietumu apvienotās energosistēmas dispečeru pārvalde, kura vadīja Karēlijas dienvidu daļas, Ļeņingradas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Kaļiņingradas energosistēmu dispečeru savstarpējo darbību.

1960. – 1969. gads. Visas augstsprieguma līnijas pārved uz 110 kV spriegumu un izstrādā normas un pielaides 330 kV līniju pieņemšanai.

1960. gads. Ieviesta ekspluatācijā pirmā starpsistēmu 330kV gaisvadu pārvades līnija Igaunija-Latvija, kas nozīmēja Igaunijas un Latvijas energosistēmu paralēlu darbu uzsākšanu. Tas kļuva par pirmsākumu turpmākai Baltijas energosistēmu apvienotai darbībai.

1959. gads. Augstsprieguma tīkls apkalpo 765 km 110/88 kV līnijas un 16 apakšstacijas ar 32 transformatoriem ar kopējo jaudu 324,6 MVA.

1956. gads. Reorganizācija Augstsprieguma tīklā. No četriem iecirkņiem tiek izveidoti divi specializētie rajoni, kuri nodarbojas ar visu 110 kV līniju ekspluatāciju un remontu republikā. Praktiski tie ir divi dienesti: Līniju dienests un Apakšstaciju dienests.

1950. gads. Centrālais energorajons tiek pārdēvēts par Augstsprieguma tīklu, Uzņēmuma pārziņā ir 88 kV elektrolīnijas 408 km garumā un 9 apakšstacijas.

1950. – 1959. gads. Notiek aktīva Latvijas elektrotīkla veidošana. Tiek būvētas jaunas apakšstacijas un elektropārvades līnijas. Sāk veidot sakaru kabeļu tīklu LATVENERGO vajadzībām.

1946. gads. Centrālais energokombināts tiek pārdēvēts par Centrālo energorajonu.

1944. – 1950. gads. Notiek aktīvi Latvijas energotīkla atjaunošanas darbi, jaunu apakšstaciju un līniju būvniecība. Īsā laikā tiek sasniegts 1943. gada līmenis. Sākas tīklu un apakšstaciju iekārtu pārkārtošana uz 110 kV spriegumu un augstfrekvences sakaru sistēmas izveide.

1944. gads. Vācu armija izposta lielāko daļu Latvijas spēkstaciju un apakšstaciju. Nolemts radīt augstsprieguma tīkla uzņēmumu, bet, tā kā augstsprieguma līnijas un apakšstacijas ir nopostītas, tā vietā tiek radīts Centrālais energokombināts.

1940. – 1943. gads. Turpinās elektrodarbi Vidzemes un Jelgavas, kā arī Slokas virzienā. Nelieli līniju un apakšstaciju darbi Liepājas virzienā. Pēc PSRS karaspēka ienākšanas un valdības maiņas visa republikas energosaimniecība tika nodota 1940. gada jūlijā izveidotā Latvijas PSR Vietējās rūpniecības Tautas komisariāta Enerģijas tresta pārziņā, bet jau nākamā gada martā izveidoja Vietējās rūpniecības Tautas Komisariāta Enerģijas uzņēmuma pārvaldi LATENERGO, tās pakļautībā nododot visus Latvijā esošos elektrības uzņēmumus – no tā brīža energokombinātus un elektrostacijas.

1939. gada 15.oktobris. Iedarbina Ķeguma spēkstacijas pirmo hidroagregātu ar 17 500 kW jaudu, kā arī elektrolīniju Ķegums-Rīga un tolaik tehnoloģiski moderno Parka apakšstaciju Rīgā. Pulksten 23:36 rīdzinieki pirmo reizi saņēma Ķeguma spēkstacijas ražoto elektroenerģiju. Šī diena uzskatāma par AS „Augstsprieguma tīkls” vēstures sākumu. Latvijas lielāko laikrakstu virsraksti vēstīja: „Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!”
22. decembris.Valsts prezidents Kārlis Ulmanis paraksta likumu par Valsts Elektrības uzņēmuma „Ķegums” izveidi. Šis datums ir vienotas elektrosistēmas un vienotas Latvijas enerģētiķu saimes dzimšanas diena.

1939. gads. Lai Ķeguma spēkstacijas saražoto elektroenerģiju piegādātu klientiem Rīgā un Latvijas novados, paralēli Ķeguma spēkstacijas celtniecībai būvēja apakšstaciju Ķegumā, Jāņciema un Parka apakšstacijas Rīgā, Viskaļu apakšstaciju Jelgavā, Valmieras jauno slēgstaciju, kā arī 88 kV elektrolīnijas Ķegums-Rīga (dubultā līnija), Rīga-Jelgava un Ķegums-Ieriķi. Būvēja arī 20kV elektrolīnijas Jelgava-Bauska un Ieriķi-Valmiera. 1939.gada rudenī uzņēmums Siemens Daugavas gultnē ieguldīja četrus 98 kV kabeļus, lai Ķeguma spēkstacijas saražoto elektroenerģiju no Jāņciema apakšstacijas piegādātu klientiem Daugavas kreisajā krastā.