Drukāt

Aizsargjoslu platumi

Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

Aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem ir noteikts šāds minimālais platums:

1. Ārpus pilsētām un ciemiem gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

  • gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovoltu — 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

  • gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovoltu — 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

  • gar elektrisko tīklu kabeļu līnijāmzemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem.

2. Pilsētās un ciemos gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos- zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

  • gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovolti – 7 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

  • gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovolti – 12 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

  • gar elektrisko tīklu kabeļu līnijāmzemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem.

3. Meža teritorijā gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijāmzemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

  • gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovoltu — 35 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 13 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi;

  • gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovoltu — 40 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 27 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi;

  • gar elektrisko tīklu kabeļu līnijāmelektrolīniju trase 1,5 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi.

4. Gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdens objektus, — ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

5. Ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijāmzemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.

Elektrolīniju trase

Elektrolīniju trase ir elektrolīniju darbības nodrošināšanai paredzēta dabā esoša josla, kas ietilpst aizsargjoslā un uzturama brīva no kokiem un krūmiem.

Trašu platumi:

  • gaisvadu līnijām, ja attiecīgās elektrolīnijas spriegums nepārsniedz ir 110 kilovoltu, - 26 metrus plata josla
  • gaisvadu līnijām, ja attiecīgās elektrolīnijas spriegums nepārsniedz ir 330 kilovoltu, - 54 metrus plata josla;
  • Kabeļlīniju līnijām trases – 3 metrus plata josla.

Elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs ir tiesīgs izcirst blakus elektrolīniju trasēm augošos kokus, kuri apdraud elektrolīniju un var krist uz tās vadiem vai balstiem. Nocirstie koki, krūmi un zari ir zemes īpašnieka vai lietotāja īpašums.

Par elektrolīnijām mežos un ārpus tiem

Meža zeme ir zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta mežs, arī citas zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze. Meža zemē ietilpst pārplūstošie klajumi un lauces, tam piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras objekti un purvi. Par mežu neuzskata zemi, ko aizņem gaisvadu elektrolīniju trase.
Uz mežu aizsargjoslās gar elektrolīnijām neattiecas koku ciršanas un meža atjaunošanas prasības, kas noteiktas Meža likumā.
Elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs vietās, kur elektrolīnija šķērso meža teritoriju, izveido un atbrīvo no kokiem un krūmiem elektrolīniju trases.
Gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslās blakus elektrolīniju trasēm izcērt kokus, arī apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, kuri apdraud elektrolīniju un var krist uz tās vadiem vai balstiem.

Par apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri aug ārpus elektrolīniju trasēm un no šo līniju malējā vada atrodas attālumā, kas ir mazāks par koka garumu, arī tad, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

  • koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;
  • koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
  • lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;
  • koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;
  • lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;
  • lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam elektrisko tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1 kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem;
  • bebru grauzti koki.

Nocirstie koki, krūmi un zari ir zemes īpašnieka īpašums.
Ārpus meža zemēm zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku