Drukāt

Elektroenerģijas tirgus apskats - marts 2016

Latvijā martā neto patērētas  643 402 MWh elektroenerģijas, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā palielinājās līdz 29,87 EUR/MWh un vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 90% apmērā.

2016.gada marts skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija Marts 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Marts 2015, MWh
Hidroelektrostacijās 297 784 23% 378 871
Termoelektrostacijās 138 578 45% 85 988
Pārvadei pieslēgtās vēja elektrostacijās 2 331 -104% 6 253
Atjaunīgie un atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ar uzstādīto jaudu līdz 10MW1 138 402 3% 140 334
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 577 095 23% 611 447
  Marts 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Marts 2015, MWh
Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija 419 818 4% 280 591
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija 353 510 37% 255 917
Latvijas elektroenerģijas saldo 66 308 (iztrūkums) -176% 24 674 (iztrūkums)
  Marts 2016  Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Marts 2015
Latvijas elektroenerģijas patēriņš2 643 402 MWh 3% 636 121 MWh
Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas 90% 19 (procentpunkti) 96%
Starpsavienojumi Vidējā mēneša noslogotība3 % Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā
LV  LT 44% 4 15% 88%
EE  LV4 70% -9 36% 98%
LBI5 → LT 10% 2 0% 35%
PL  LT 0% -1 0% 4%
LT  LV 0% -1 0% 4%
LT  PL 66% 26 0% 100%
SE4 → LT 80% -2 57% 98%
FI  EE 79% 6 35% 100%
  Marts 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Marts 2015
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju6 42 566 6% 22%
  Marts 2016, EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Marts 2015
Pārdošanas cena balansēšanas7 elektroenerģijai 25,45 3,7% 15%
Pirkšanas cena balansēšanas elektroenerģijai 23,96 3,8% 15%

Turpina palielināties hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms

Martā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 90% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu, ir palielinājums par 6 procentpunktiem.  Latvijas elektroenerģijas patēriņš martā bija 643402 MWh un, salīdzinājumā ar februāri, tas palielinājās par 3%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu, palielinājās par 1%. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, martā Daugavas ūdenīgums bija 117% apmērā no mēneša normas, kā rezultātā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms turpināja palielināties (kāpums par 23%, bet, salīdzinot ar 2015.gada martu - kāpums 21%). Termoelektrostacijas (TEC) palielināja saražotās elektroenerģijas apjomu (kāpums par 45%, bet, salīdzinot ar 2015.gada martu,  kāpums 61%). Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 577095 MWh, kas ir par 23% vairāk nekā februārī, bet salīdzinājumā ar 2015.gada martu, ir samazinājums par 6%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool8(NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, pieauga par 6% salīdzinājumā ar februāri un bija vien 35025 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2015.gada martu – pieauga par 22%. Importētās elektroenerģijas apjoma palielinājums no trešajām valstīm skaidrojams ar to, ka darbu sāka Zviedrijas – Lietuvas starpsavienojums, kas, lai arī nedarbojās periodā no 18.-29.martam, tomēr spēja pārvadīt pietiekamu lētās Ziemeļvalstu elektroenerģijas apjomu, lai varētu izkonkurēt trešo valstu elektroenerģiju un sekmēt cenas nepalielināšanos Baltijā. 

Martā, jaunizbūvētais Nord Balt starpsavienojums nedarbojās 11 dienas, jo tika atslēgts tehnisku iemeslu dēļ.  Balstoties uz NP informāciju, atlikušo laiku, Zviedrija caur jauno kabeli martā eksportēja uz  Lietuvu 265771 MWh, no kurām 40% “aizgāja” uz  Poliju, bet atlikušā daļa, kas veidoja 158640 MWh, palika Lietuvā.

LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 10%, kas  salīdzinājumā ar februāri, bija samazinājums par 16 procentpunktiem, bet virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 66%, kas salīdzinot ar februāri, ir pieaugums par 26 procentpunktiem. Tas, ka Polijas elektroenerģijas eksports uz Lietuvu samazināsies, bija paredzams, jo pēc Nord Balt kabeļa ekspluatācijas uzsākšanas Polijai kļuva daudz grūtāk konkurēt ar elektroenerģijas cenu Lietuvas (Baltijas valstu) tirdzniecības apgabalos. 

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 70%, bet, salīdzinājumā ar februāri, samazinājās par 9 procentpunktiem, Igaunijas – Latvijas starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 98%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz 36% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas – Latvijas starpsavienojumā nebija, kā rezultātā diennakts neto pārvades jauda bija robežās no 7770 MWh līdz 20516 MWh.

Līdz ar jauno starpsavienojumu darba uzsākšanu, Baltijas valstis būtiski uzlaboja situāciju energoapgādes drošuma ziņā.  Baltijas valstīm palielinājās iespējas izmantot elektroenerģijas tirgus piedāvātās priekšrocības, piekļūstot zemākas cenas elektroenerģijai, ko nodrošina jaunie  starpsavienojumi ar Ziemeļeiropu (Nord Balt un jau ilgāku laiku ekspluatētie Estlink1 un Estlink 2), Centrāleiropu (LipPol Link) un vēsturiski pastāvošās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, vienlaicīgi radot arī iespēju vietējiem Baltijas ražotājiem eksportēt savu saražoto elektroenerģiju augstākas elektroenerģijas cenas periodos vai periodos, kad Baltijas reģionā ir saražotās elektroenerģijas pārpalikums.

Hidroelektrostacijas un TEC darbība spēja nodrošināt elektroenerģijas cenu Latvijā februāra mēneša līmenī

Martā vidējā NPS elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 29,87 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar februāri, cena palielinājās par 1%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada martu, kad tā bija 32,22 eiro par megavatstundu, samazinājums ir par 7%. Būtiskākie iemesli cenas palikšanai iepriekšējā līmenī bija hidroelektrostacijās un TEC saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums Latvijā. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 22,40 eiro par megavatstundu,  līdz pat 38,10 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 89 % no mēneša stundu skaita, bet februārī šis periods bija 70% no visām mēneša stundām.

Martā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 29,41 eiro par megavatstundu, kas bija par 4% augstāka nekā februārī, bet, salīdzinot ar 2015.gada martu, par 3% zemāka (30,31 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 70% no marta mēneša stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar februāri, ir nemainīgs. 

Martā vidējā Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 93% no marta stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar februāra mēnesi, ir samazinājums par 7 procentpunktiem. 

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh
NP Somija 27,09 4% 11,18 68,39 16,70 35,80
NP Igaunija 29,41 4% 11,18 68,39 20,70 36,40
NP Latvija 29,87 1% 11,18 68,39 22,40 38,10
NP Lietuva 30,81 4% 11,18 95,02 22,40 45,20
NP Zviedrija (SE4) 22,33 12% 11,18 41,69 16,70 26,80
POLPX Polija 33,71 7% 16.51 54.41 22,96 38,88
Salīdzināmie NPS tirdzniecības apgabali Stundu skaists, kad cena ir vienādā (%) Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Marts 2015, %
NPS FI & EE 70% 0 86%
NPS EE & LV 89% 13 68%
NPS LV & LT 93% -7 100%
NPS LT & SE4 30% 11 29%
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi
 
LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.
Balansēšana — organizēts process faktiska līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā
 
Informācija par atjaunīgajiem un atbalstāmajiem enerģijas veidiem balstīta uz informāciju, kas saņemta no AS „Sadales tīkls”; atjaunīgie un atbalstāmie ietver sekojošu – koģenerācija, biomasa, biogāze, vēja elektrostacijas (VES), hidroelektrostacijas, PV (saules)
Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
Igaunijas-Latvijas starpsavienojums iekļauj kopīgi Igaunijas-Latvijas un Igaunijas-Krievijas-Latvijas starpsavienojumus.
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Balansēšanas elektroenerģija – elektroenerģija, ko pārvades sistēmas operators (PSO) ir nopircis no tirgotāja (lietotāja) vai pārdevis tirgotājam (lietotājam) ar mērķi nodrošināt tā elektroenerģijas balansu tirdzniecības intervālā. PSO pārdod elektroenerģiju tirgotājam, lai segtu tā elektroenerģijas iztrūkumu tirdzniecības intervālā un iepērk no tirgotāja elektroenerģijas pārpalikumu, lai kompensētu elektroenerģijas pārpalikumu tirdzniecības intervālā.
Nord Pool Spot ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena