Drukāt

Elektroenerģijas tirgus apskats - maijs 2016

Latvijā maijā neto patērētas 556 536 MWh elektroenerģijas, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā palielinājās līdz 32,68 EUR/MWh un vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 94% apmērā.

2016.gada maijs skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija Maijs 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Maijs 2015, MWh
Hidroelektrostacijās 320 761 -16% 237 077
Termoelektrostacijās 93 314 2% 41 361
Pārvadei pieslēgtās vēja elektrostacijās 2407 -91% 4 854
Atjaunīgie un atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ar uzstādīto jaudu līdz 10MW1 109 014 -15% 113 713
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 525 496 -13% 397 005
  Maijs 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Maijs 2015, MWh
Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija 493 445 14% 505 293
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija 462 405 5% 331 837
Latvijas elektroenerģijas saldo 31 040 (iztrūkums) 148% (iztrūkums) 173 455 (iztrūkums)
  Maijs 2016  Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Maijs 2015
Latvijas elektroenerģijas patēriņš2 556 536 MWh -4% 570 460 MWh
Valsts patēriņa nosegšana, izmantojot vietējās ģenerācijas 94% -8 (procentpunkti) 70%
Starpsavienojumi Vidējā mēneša noslogotība3 % Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā
LV  LT 50% -7 20% 75%
EE  LV4 77% 15 45% 97%
LBI5 → LT 43% 15 11% 87%
LT  LV 0% -2 0% 1%
PL  LT 8% 1 0% 49%
LT  PL 59% -5 3% 100%
SE4 → LT 99% 5 84% 100%
FI  EE 59% -5 25% 92%
  Maijs 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Maijs 2015
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju6 91 222 11% -50%
  Maijs 2016, EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Maijs 2015
Pārdošanas cena balansēšanas7 elektroenerģijai 25,18 -14% 3%
Pirkšanas cena balansēšanas elektroenerģijai 23,72 -14% 3%

Maijā vietēji saražotā elektroenerģija gandrīz pilnībā nosedza Latvijas patēriņu

Maijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 94 % apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, ir pieaugums par 24 procentpunktiem.  Latvijas elektroenerģijas patēriņš maijā bija 556 536 MWh un, salīdzinājumā ar aprīli, tas samazinājums par 4 %, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, samazinājums par 2%. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, maijā Daugavas ūdenīgums bija 75 % apmērā no mēneša normas, kā rezultātā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās (kritums par 16%, bet, salīdzinot ar 2015.gada maiju - kāpums 35%). Termoelektrostacijas (TEC) nedaudz palielināja saražotās elektroenerģijas apjomu (kāpums par 2%, bet, salīdzinot ar 2015.gada maiju,  kāpums 126%). Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 525 496 MWh, kas ir par 13% mazāk nekā aprīlī, bet salīdzinājumā ar 2015.gada maiju, ir palielinājums par 32%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool8 (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, pieauga par 11% salīdzinājumā ar aprīli un bija 91 222 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2015.gada maiju – kritums par 50%. Importētās elektroenerģijas apjoma palielinājums no trešajām valstīm daļēji skaidrojams ar to, ka Zviedrijas – Lietuvas starpsavienojums (NordBalt) nedarbojās 9 dienas (20.05; 24.05 – 31.05). Balstoties uz NP informāciju, atlikušo laiku, Zviedrija caur jauno kabeli maijā eksportēja uz  Lietuvu 327 608 MWh, no kurām 43% “aizgāja” uz  Poliju, bet atlikušā daļa, kas veidoja 187 926 MWh palika Lietuvā.

LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 8 %, kas  salīdzinājumā ar aprīli, bija palielinājums par 1 procentpunktu, bet virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 59%, kas salīdzinot ar aprīli, ir samazinājums par 5 procentpunktiem. Tas, ka Polijas elektroenerģijas eksports uz Lietuvu samazināsies, bija paredzams, jo pēc NordBalt kabeļa ekspluatācijas uzsākšanas Polijai kļuva daudz grūtāk konkurēt ar elektroenerģijas cenu Lietuvas (Baltijas valstu) tirdzniecības apgabalos.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 77%, bet, salīdzinājumā ar aprīli, palielinājās par 15 procentpunktiem, Igaunijas – Latvijas starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 100%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz 45% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas – Latvijas starpsavienojumā nebija, kā rezultātā diennakts neto pārvades jauda bija robežās no 8 050 MWh līdz 17 879 MWh    

Vidējais Baltijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums bija 2%

Maijā vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 32,68 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar aprīli, cena palielinājās par 6%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, kad tā bija 37,36 eiro par megavatstundu, samazinājums ir par 13 %. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 6,01 eiro par megavatstundu,  līdz pat 95,04 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 54 % no mēneša stundu skaita, bet aprīlī šis periods bija 84% no visām mēneša stundām.

Maijā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 28,26 eiro par megavatstundu, kas bija par 5% zemāka nekā aprīlī, bet, salīdzinot ar 2015.gada maiju, par 13% zemāka (32,30 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 95% no maija mēneša stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar aprīli, ir palielinājums par 30 procentpunktiem.

Maijā vidējā Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 99% no maija stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar aprīļa mēnesi, ir palielinājums par 18 procentpunktiem.

 

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh
NP Somija 28,06 3% 6,01 95,04 15,91 40,84
NP Igaunija 28,06 -5% 6,01 95,04 15,91 40,84
NP Latvija 32,68 6% 6,01 95,04 15,91 45,12
NP Lietuva 32,87 0% 6,01 95,04 15,91 45,12
NP Zviedrija (SE4) 23,71 7% 6,01 46,00 15,91 32,89
POLPX Polija 35,08 -3% 17,05 66.10 26,43 42,46
Salīdzināmie NPS tirdzniecības apgabali Stundu skaists, kad cena ir vienādā (%) Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Maijs 2015, %
NPS FI & EE 95% 30 48%
NPS EE & LV 54% -30 63%
NPS LV & LT 99% 18 100%
NPS LT & SE4 30% 18 10%
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi
 
LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.
Balansēšana — organizēts process faktiska līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā
 
Informācija par atjaunīgajiem un atbalstāmajiem enerģijas veidiem balstīta uz informāciju, kas saņemta no AS „Sadales tīkls”; atjaunīgie un atbalstāmie ietver sekojošu – koģenerācija, biomasa, biogāze, vēja elektrostacijas (VES), hidroelektrostacijas, PV (saules)
Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
Igaunijas-Latvijas starpsavienojums iekļauj kopīgi Igaunijas-Latvijas un Igaunijas-Krievijas-Latvijas starpsavienojumus.
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Balansēšanas elektroenerģija – elektroenerģija, ko pārvades sistēmas operators (PSO) ir nopircis no tirgotāja (lietotāja) vai pārdevis tirgotājam (lietotājam) ar mērķi nodrošināt tā elektroenerģijas balansu tirdzniecības intervālā. PSO pārdod elektroenerģiju tirgotājam, lai segtu tā elektroenerģijas iztrūkumu tirdzniecības intervālā un iepērk no tirgotāja elektroenerģijas pārpalikumu, lai kompensētu elektroenerģijas pārpalikumu tirdzniecības intervālā.
Nord Pool Spot ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena