Drukāt

Elektroenerģijas tirgus apskats - jūnijs 2016

Latvijā jūnijā neto patērētas  528 089 MWh elektroenerģijas, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā palielinājās līdz 40,53 EUR/MWh un vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 78% apmērā.

2016.gada jūnijs skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija Jūnijs 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Jūnijs 2015, MWh
Hidroelektrostacijās 146 825 -54% 90 988
Termoelektrostacijās 165 824 78% 91 181
Pārvadei pieslēgtās vēja elektrostacijās 3751 56% 4 375
Atjaunīgie un atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ar uzstādīto jaudu līdz 10MW1 97 974 -10% 97 127
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 414 373 -21% 283 672
  Jūnijs 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Jūnijs 2015, MWh
Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija 420 489 -15% 517 539
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija 306 772 -34% 279 744
Latvijas elektroenerģijas saldo 113 716 (iztrūkums) 266% (iztrūkums) 237 796 (iztrūkums)
  Jūnijs 2016  Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Jūnijs 2015
Latvijas elektroenerģijas patēriņš2 528 089 MWh -5% 521 468 MWh
Valsts patēriņa nosegšana, izmantojot vietējās ģenerācijas 78% -16 (procentpunkti) 54%
Starpsavienojumi Vidējā mēneša noslogotība3 % Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā
LV  LT 37% -13 0% 68%
EE  LV4 78% 1 27% 100%
LBI5 → LT 44% 1 0% 89%
LT  LV 0% 0 0% 3%
PL  LT 18% 10 0% 72%
LT  PL 52% -6 0% 99%
SE4 → LT 90% -8 73% 100%
FI  EE 47% -12 10% 91%
  Jūnijs 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Jūnijs 2015
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju6 154 737 88% 24%
  Jūnijs 2016, EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Jūnijs 2015
Pārdošanas cena balansēšanas7 elektroenerģijai 48,40 92% 52%
Pirkšanas cena balansēšanas elektroenerģijai 45,58 92% 52%

Jūnijā būtiski samazinās vietēji saražotās elektroenerģijas apjoms

Jūnijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 78 % apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, ir pieaugums par 24 procentpunktiem. Latvijas elektroenerģijas patēriņš jūnijā bija 528 089 MWh un, salīdzinājumā ar maiju, tas samazinājās par 5 %, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, palielinājās par 1%. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, jūnijā Daugavas ūdenīgums bija vien 87 % apmērā no mēneša normas, kā rezultātā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms turpināja samazināties (kritums par 54%, bet, salīdzinot ar 2015.gada jūniju - kāpums 61%). Termoelektrostacijas (TEC) uzrādīja būtisku  saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugumu (kāpums par 78%, bet, salīdzinot ar 2015.gada jūniju, kāpums 82%), ko varētu skaidrot ar gāzes cenas samazināšanos par kuriem informēja AS “Latvijas Gāze”, kā arī ar Zviedrijas – Lietuvas starpsavienojuma (NordBalt) neplānotajiem atslēgumiem. Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 414 373 MWh, kas ir par 21% mazāk nekā maijā, bet salīdzinājumā ar 2015.gada jūniju, ir palielinājums par 46%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool8 (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabaluLBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, pieauga par 88% salīdzinājumā ar maiju un bija 154 737 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2015.gada jūnijukāpums par 24%. Importētās elektroenerģijas apjoma pieaugums no trešajām valstīm daļēji skaidrojams ar to, ka ZviedrijasLietuvas starpsavienojums (NordBalt) nedarbojās 16 dienas (no 01.06 līdz 05.06 un no13.06 līdz 23.06), rezultātā elektroenerģijai, kas tika saražota trešajās valstīs bija iespēja konkurēt ar ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs saražoto elektroenerģiju. Saskaņā ar NP informāciju Zviedrija caur NordBalt kabeli mēneša pārskata periodā eksportēja uz  Lietuvu 180 933 MWh, no kurām 64% “aizgāja” uz  Poliju, bet atlikušā daļa, kas veidoja 65 305 MWh palika Lietuvā.

LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 18%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bija palielinājums par 10 procentpunktiem, bet virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 52%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājums par 6 procentpunktiem.

Pārskata periodā IgaunijasLatvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 78%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 1 procentpunktu, IgaunijasLatvijas starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 100%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz pat 27% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, IgaunijasLatvijas starpsavienojumā nebija, rezultātā diennakts neto pārvades jauda bija robežās no 14 400 MWh līdz 20 622 MWh.

Vidējais Baltijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas pieaugums bija 29%

Jūnija vidējā NP elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 40,53 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar maiju, cena palielinājās par 24%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju, kad tā bija 42,80 eiro par megavatstundu, samazinājums ir par 5%. 2016.gada jūnija mēneša vidējā cena bija zemāka, salīdzinājumā ar visu iepriekšējo gadu jūnija mēnešu cenām, kopš Latvijā darbojās elektroenerģijas birža. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 18,79 eiro par megavatstundu,  līdz pat 167,88 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 51 % no mēneša stundu skaita, bet iepriekšējā mēnesī šis periods bija 54% no visām mēneša stundām.

Jūnijā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 36,22 eiro par megavatstundu, kas bija par 28% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī, bet, salīdzinot ar 2015.gada jūniju, par 29% augstāka (28,06 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 96% no jūnija mēneša stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar maiju, ir palielinājums par 1 procentpunktu.

Jūnija vidējā Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 100% no jūnija stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar maija mēnesi, ir palielinājums par 18 procentpunktiem.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh
NP Somija 35,41 26% 17,71 167,88 25,07 78,29
NP Igaunija 36,22 28% 17,71 167,88 25,07 78,29
NP Latvija 40,53 24% 18,79 167,88 25,35 78,29
NP Lietuva 40,53 23% 18,79 167,88 25,35 78,29
NP Zviedrija (SE4) 33,75 42% 17,71 167,88 25,07 78,29
POLPX Polija 45,86 31% 17,10 261.99 26,77 78,98
Salīdzināmie NPS tirdzniecības apgabali Stundu skaists, kad cena ir vienādā (%) Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Jūnijs 2015, %
NPS FI & EE 96% 1 69%
NPS EE & LV 51% -3 28%
NPS LV & LT 100% 1 100%
NPS LT & SE4 38% 8 5%
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi
 
LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.
Balansēšana — organizēts process faktiska līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā
 
Informācija par atjaunīgajiem un atbalstāmajiem enerģijas veidiem balstīta uz informāciju, kas saņemta no AS „Sadales tīkls”; atjaunīgie un atbalstāmie ietver sekojošu – koģenerācija, biomasa, biogāze, vēja elektrostacijas (VES), hidroelektrostacijas, PV (saules)
Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
Igaunijas-Latvijas starpsavienojums iekļauj kopīgi Igaunijas-Latvijas un Igaunijas-Krievijas-Latvijas starpsavienojumus.
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Balansēšanas elektroenerģija – elektroenerģija, ko pārvades sistēmas operators (PSO) ir nopircis no tirgotāja (lietotāja) vai pārdevis tirgotājam (lietotājam) ar mērķi nodrošināt tā elektroenerģijas balansu tirdzniecības intervālā. PSO pārdod elektroenerģiju tirgotājam, lai segtu tā elektroenerģijas iztrūkumu tirdzniecības intervālā un iepērk no tirgotāja elektroenerģijas pārpalikumu, lai kompensētu elektroenerģijas pārpalikumu tirdzniecības intervālā.
Nord Pool Spot ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena