Drukāt

Jūlijs 2015

Latvijā jūlijā patērētas  548 817 MWh elektroenerģijas, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā palielinājās līdz 44.26 EUR/MWh un vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 56% apmērā.

2015. gada jūlijs skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija Jūlijs 2015, MWh Jūnijs 2015, MWh
Hidroelektrostacijās 47 517 90 988
Termoelektrostacijās 160 716 91 181
Vēja elektrostacijās 4 665 4 375
Citi atjaunīgie un atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ** 95 708 97 127
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 308 606 283 672
 
  Jūlijs 2015, MWh Jūnijs 2015, MWh
Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija 478 011 517 539
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija 237 799 279 744
Latvijas elektroenerģijas saldo 240 211 (iztrūkums) 237 796 (iztrūkums)
 
  Jūlijs 2015 Jūnijs 2015
Latvijas elektroenerģijas patēriņš* 548 817 MWh 521 468 MWh
Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas 56% 54%
 
Starpsavienojumi Vidējā mēneša noslogotība*** % Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā
LV  LT 35% -8 18% 49%
EE  LV**** 96% 0 70% 100%
LBI***** → LT 44% -9 20% 77%
 
  Jūlijs 2015 Jūnijs 2015 Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi
Imports no trešajām valstīm***** 154707 MWh 124976 MWh 24%

Vietējo hidroelektrostaciju ģenerācijas samazinājums zemās pieteces dēļ tiek kompensēts ar TEC saražoto

    Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 96 %, kas bija vienāds salīdzinājumā ar 2015.gada jūniju. Igaunijas – Latvijas starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 100%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās ir krities līdz 70% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas – Latvijas starpsavienojumā nebija.

     Jūlijā spēja nosegt Latvijas elektroenerģijas patēriņu, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, saglabājās zemā līmenī, kas ir raksturīgi vasaras mēnešiem. Balstoties uz vēsturisko informāciju, var pieļaut, ka sākot ar ceturto ceturksni, situācija var mainīties un pieaugt saražotās elektroenerģijas apjomam no vietējiem elektroenerģijas ražošanas avotiem. Jūlijā Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 56% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju, ir palielinājums par 3 procentpunktiem.  Jūlijā mēneša patēriņš bija 548 817 MWh un, salīdzinājumā ar jūniju, tas palielinājās par 5%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju, samazinājās par 2%.Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, jūlija mēnesī Daugavā ūdens pieplūde bija tikai 33% apmērā no normas, kas ir vēsturiski zemākais līmenis kopš novērojumu uzsākšanas. Zemais ūdens pieteces līmenis būtiski ietekmē saražotās elektroenerģijas apjomu hidroelektrostacijās (kritums par 48%) , kas tika kompensēts ar TEC saražoto elektroenerģiju (kāpums par 76%), lai stabilizētu elektroenerģijas cenu Latvijā un Lietuvā un bremzētu iespējamo cenu kāpumu. Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 308 606 MWh, kas ir par 9% vairāk nekā jūnijā.

     Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool Spot****** (NPS) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI*****. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 24%, salīdzinājumā ar jūniju, un bija 154 707 MWh.

Jūlija mēneša vidējā NPS Latvijas  tirdzniecības apgabala cena salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju samazinājās par 23%, kā arī tika uzstādīts jauns zemākās stundas cenas rekords NPS Latvijas tirdzniecības apgabala darbības vēsturē

     Jūlijā vidējā NPS elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 44,26 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar jūnija mēnesi, cena pieauga par 3%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, samazinājās par 23% (57,34 EUR/MWh). NPS Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 4,05 eiro par megavatstundu līdz 66.7 eiro par megavatstundu. Latvijas apgabala cena ceturtdaļu no mēneša stundām (24%) bija vienāda ar Igaunijas tirdzniecības apgabala cenu, bet jūnijā šis periods bija 28% no visām mēneša stundām. 15.jūlija naktī no plkst.01-02 tika sasniegts jauns zemākās elektroenerģijas stundas cenas rekords NPS Latvijas tirdzniecības apgabala darbības vēsturē, kad elektroenerģija maksāja vien 4.05 EUR/MWh, iepriekšējā, zemākā, fiksētā cena bija 2014.gada 3.novembrī un 2013.gada 11.novembrī, kad cena bija 5.08 EUR/MWh.

     Jūlijā vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 28.06 eiro par megavatstundu, kas bija par 3% augstāka nekā jūnijā, bet, salīdzinot ar 2014.gada jūliju, par 36% zemāka (44.17 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cena bija vienāda 94% no jūlija mēneša stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar jūnija mēnesi, ir pieaugums par 28 procentpunktiem. Igaunijas tirdzniecības apgabalā 2015.gada 26.jūlijā tika sasniegta vēsturiski zemākā NPS Igaunijas tirdzniecības apgabala ikstundas elektroenerģijas cena, kas bija 1.03 EUR/MWh.

     Jūlijā vidējā Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 44.26 eiro par megavatstundu, kas bija par 3% augstāka nekā jūnijā, bet, salīdzinot ar 2014.gadu, par 23% zemāka (57.34 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša stundas cenu starp Latviju un Lietuvu, var secināt, ka cena bija vienāda 100% no jūlija stundu skaita, kas ir bez izmaiņām salīdzinot ar jūnija mēnesi.

     Uzmanības vērts ir fakts, ka jūlijā vidējā Zviedrijas (SE4) tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 9.19 eiro par megavatstundu, kas ir vēsturiski zemākā kopš Zviedrija tika sadalīta četros tirdzniecības apgabalos. Jūlijā cena ir par 54% zemāka nekā jūnijā un Baltijas valstīm ir svarīgi, ka cena ir zema ne tikai Somijā, kas ļoti būtiski ietekmē Igaunijas cenu, bet arī Zviedrijā, jo 2015.gada beigās tiks pabeigta zemūdens kabeļa NordBalt būvniecība, kas savienos Zviedriju (SE4) ar Lietuvu. Pēc kabeļa nodošanas ekspluatācijā Baltijas valstīm būs nodrošināta iespēja importēt lētāku ziemeļvalstu elektroenerģiju, kas neapšaubāmi palielinās Baltijas valstu energoapgādes drošumu, dažādos elektroenerģijas importa kanālus un ietekmēs Baltijas valstu elektroenerģijas cenu.

Nord Pool Spot biržas tirdzniecības apgabali Vidējā mēneša cena EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh
NPS Somija 27,57 28% 1,0 75,6 9,0 41,6
NPS Igaunija 28,06 3% 1,0 66,7 9,0 41,6
NPS Latvija 44,26 3% 4,1 66,7 32,2 53,6
NPS Lietuva 44,26 3% 4,1 66,7 32,2 53,6
 
Salīdzināmie NPS tirdzniecības apgabali Stundu skaists, kad cena ir vienādā (%) Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)
NPS FI & EE 94% 25
NPS EE & LV 24% -4
NPS LV & LT 100% 0

* Atbilstoši European network of transmission system operators for electricity (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai
** Informācija par citiem atjaunīgajiem un atbalstāmajiem enerģijas veidiem balstīta uz informāciju, kas saņemta no AS „Sadales tīkls”; atjaunīgie un atbalstāmie ietver sekojošu – koģenerācija, biomasa, biogāze, vēja elektrostacijas (VES), hidroelektrostacijas, PV (saules)
***Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
**** Igaunijas-Latvijas starpsavienojums iekļauj kopīgi Igaunijas-Latvijas un Igaunijas-Krievijas-Latvijas starpsavienojumus.
***** Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
****** Nord Pool Spot ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena.
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi:
LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.