Drukāt

Janvāris 2016

Latvijā janvārī neto patērētas  735 045 MWh elektroenerģijas, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā pieauga līdz 50,01 EUR/MWh un vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 88% apmērā.

2016.gada janvāris skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija Janvāris 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Janvāri 2015
Hidroelektrostacijās 72 568 -32% -61%
Termoelektrostacijās 437 492 +56% +298%
Pārvadei pieslēgtās vēja elektrostacijās 4 481 -48% -44%
Atjaunīgie un atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ar uzstādīto jaudu līdz 10MW1 134 465 -3% -5%
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 649 006 +22% +46%
  Janvāris 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Janvāri 2015
Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija 330 567 +28% -14%
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija 244 529 +75% +78%
Latvijas elektroenerģijas saldo 86 038 (iztrūkums) -28% (iztrūkums) -65% (iztrūkums)
  Janvāris 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Janvāri 2015
Latvijas elektroenerģijas patēriņš2 735 045 +13% 6%
Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas 88% 7 (procentpunkti) 24 (procentpunkti)
Starpsavienojumi Vidējā mēneša noslogotība3 % Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā
LV  LT 48% 11 24% 78%
EE  LV4 89% -5 40% 100%
LBI5 → LT 32% 19 0% 74%
PL  LT 64% -2 9% 97%
LT  PL 3% 1 0% 30%
FI  EE 41% -12 2% 86%
  Janvāris 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Janvāri 2015
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju6 165 569 +127% +18%
  Janvāris 2016, EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Janvāri 2015
Pārdošanas cena balansēšanas7 elektroenerģijai 52,20 +43% +53%
Pirkšanas cena balansēšanas elektroenerģijai 49,16 +43% +53%

Būtiski palielinās Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 89%, bet, salīdzinājumā ar decembri, samazinājās par 5 procentpunktiem, Igaunijas – Latvijas starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 100%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz 40% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas – Latvijas starpsavienojumā nebija, kā rezultātā diennakts neto pārvades jauda bija robežās no 6 603 MWh līdz pat 16 735 MWh.

Janvārī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 88% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri, ir palielinājums par 24 procentpunktiem.  Latvijas elektroenerģijas patēriņš janvārī bija 735 045 MWh un, salīdzinājumā ar decembri, tas palielinājās par 13 %, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri, palielinājās par 6%. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, janvārī Daugavas ūdenīgums bija 48% apmērā no janvāra normas, kā rezultātā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms būtiski samazinājās (kritums par 32%, bet, salīdzinot ar 2015.gada janvāri - kritums 61%). Termoelektrostacijas (TEC) būtiski palielināja saražotās elektroenerģijas apjomu (kāpums par 56%, bet, salīdzinot ar 2015.gada janvāri,  pieaugums 298%). Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 649 006 MWh, kas ir par 21,7% vairāk nekā decembrī, bet salīdzinājumā ar 2015.gada janvāri, ir palielinājums par 46%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool Spot  (NPS) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, palielinājās par 127% salīdzinājumā ar decembri bija 165 569 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2015.gada janvāri – palielinājums par 18%.

Janvāris bija pirmais mēnesis, kad sāka pilnvērtīgi darboties viens no diviem jaunajiem starpsavienojumiem – LitPol Link, kas savieno Lietuvu ar Poliju. Pateicoties jaunajam starpsavienojumam, Baltijā palielinājās apgādes drošums, kā arī notika neliela cenu korekcija, pateicoties elektroenerģijas importam no Polijas uz Lietuvu. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no Polijas uz Lietuvu, bija 80 866MWh, kas ir par 28% vairāk nekā decembrī; jāņem vērā, ka starpsavienojums darbojās janvārī tikai 23 dienas. Balstoties uz NPS informācija var secināt, ka visa importētā elektroenerģija no Polijas uz Baltijas valstīm palika Lietuvā un uz Latvija nekas netika eksportēts, bet arī ar to pietika, lai Lietuvā un Latvijā netiktu uzstādīti jauni augstākās cenas rekordi, kā tas būtu bijis, ja nebūtu jauno starpsavienojumu.

Diemžēl NordBalt kabelis, kas savieno Lietuvu ar Zviedriju un ir otrais no diviem jaunajiem starpsavienojumiem, uz kuru Baltijā ir liktas vislielākās cerības, lai varētu “piekļūt” ziemeļvalstu lētajai elektroenerģijai, vēl nesāka piedāvāt neto pārvades jaudas elektroenerģijas tirgum, jo janvārī vēl turpinājās tā testēšanas darbi. Lai arī NordBalt kabelis vēl nedarbojās, tomēr jau tagad var teikt, ka Baltijas valstis, pateicoties jaunajiem starpsavienojumiem, šobrīd atrodas ļoti labā situācijā energoapgādes drošuma ziņā, kā arī Baltijas valstīm būs vislielākā iespēja izmantot elektroenerģijas tirgus piedāvātās iespējas, jo ir iespēja importēt iztrūkstošo elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu no Ziemeļeiropas (Nord Balt, Estlink1, Estlink 2), Centrāleiropas (LipPol Link) un 3.valstīm (LBI->LT).

Janvārī vidējā NPS tirdzniecības apgabalu elektroenerģijas cena Baltijas valstīs pieauga no 30%-41%

Janvārī vidējā NPS elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 50,01 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar decembri, cena pieauga par 30%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, kad tā bija 39.78 eiro par megavatstundu, palielinājums ir par 26%. Viens no iemesliem augstai cenai ir samazinātais hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms, kā rezultātā iztrūkstošo apjomu daļēji nosedza TEC ģenerācijas, kuru saražotā elektroenerģija ir dārgāka par hidroelektrostacijās saražoto. Papildus faktors bija arī dažu stundu samazinātais elektroenerģijas imports no Ziemeļvalstīm uz Igauniju, kas ietekmēja ne tikai Igaunijas, bet arī Latvijas cenas. NPS Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 15,36 eiro par megavatstundu līdz pat 200,06 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 25% no mēneša stundu skaita, bet decembrī šis periods bija 20% no visām mēneša stundām.

Janvārī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 37,83 eiro par megavatstundu, kas bija par 41% augstāka nekā decembrī, bet, salīdzinot ar 2015.gada janvāri, par 12% augstāka (33,84 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 97% no janvāra mēneša stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar decembri, ir identisks skaits. Vienādais stundu  un vienlaikus augstā mēneša cena laikā, kad Estlink abu kabeļu noslodze bija vien 41% (no 18. līdz 21.janvārim elektroenerģijas eksports no Somijas uz Igauniju lielāko daļu dienas laika bija 0 MWh) ir izskaidrojama ar ģenerācijas vienību avārijas atslēgumiem Somijā, kā rezultātā Somijā nevarēja nodrošināt lētās elektroenerģijas eksportu uz Baltiju.

Janvārī vidējā Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena lielākoties sakrita ar Latvijas cenu un, salīdzinot mēneša stundas cenu starp Latviju un Lietuvu, var secināt, ka cenas bija vienādas 98% no janvāra stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar decembra mēnesi, ir samazinājusies par 2 procentpunktiem.

Apgabals Vidējā mēneša cena EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh
NPS Somija 37,83 42% 4,69 214,25 13,65 91,92
NPS Igaunija 37,63 41% 4,69 200,06 13,86 91,33
NPS Latvija 50,01 30% 15,36 200,06 28,16 91,61
NPS Lietuva 50,32 31% 15,36 200,06 28,16 91,61
NPS Zviedrija (SE4) 30,99 57% 4,69 214,25 13,65 88,10
POLPX Polija 38,94 16% 17.55 160.40 27,43 55,50
Salīdzināmie NPS tirdzniecības apgabali Stundu skaists, kad cena ir vienādā (%) Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)
Izmaiņas salīdzinājumā ar Janvāri 2015
NPS FI & EE 97% 0 -1
NPS EE & LV 25% 25 -8
NPS LV & LT 98% -2 -2
NPS LT & SE4 11% 4 -6

Cenu ziņā konkurētspējīgas un pietiekamas vietējās ģenerācijas jaudas ļauj bremzēt cenu kāpumu situācijās, kad tirgū vairs nav pieejama kāda no salīdzinoši lētajām ģenerācijas jaudām (hidroelektrostacijas pavasarī un rudenī un TEC apkures sezonas laikā no oktobra līdz maijam) un cena  sāk pieaugt, ja jāizmanto dārgākas ģenerācijas jaudas, kuras tiek aktivizētas elektroenerģijas ražošanai brīdī, kad mainās tirgus situācija. Apstākļi, kas var būtiski ietekmēt cenu un bremzēt tās kāpumu, ir papildus pieejamās neto pārvades jaudas elektroenerģijas importam no reģioniem, kur elektroenerģija ir lētāka, kā, piemēram, Ziemeļvalstīs. Kā jau iepriekš tika minēts, 2016.gads sākās ar divu jaunu starpsavienojumu pieejamību Baltijas valstīm, kas mazinās cenu atšķirības starp tirdzniecības apgabaliem Baltijā un Somijā. Ņemot vērā jauno starpsavienojumu LitPol Link un NordBalt darbības uzsākšanos, ir sagaidāms, ka ar februāri Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalu cena mēneša griezumā samazināsies un pietuvināsies Igaunijas, Somijas un Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabala cenu līmenim.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi

LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.
Balansēšana — organizēts process faktiska līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā
 
Informācija par atjaunīgajiem un atbalstāmajiem enerģijas veidiem balstīta uz informāciju, kas saņemta no AS „Sadales tīkls”; atjaunīgie un atbalstāmie ietver sekojošu – koģenerācija, biomasa, biogāze, vēja elektrostacijas (VES), hidroelektrostacijas, PV (saules)
Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
Igaunijas-Latvijas starpsavienojums iekļauj kopīgi Igaunijas-Latvijas un Igaunijas-Krievijas-Latvijas starpsavienojumus.
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Balansēšanas elektroenerģija – elektroenerģija, ko pārvades sistēmas operators (PSO) ir nopircis no tirgotāja (lietotāja) vai pārdevis tirgotājam (lietotājam) ar mērķi nodrošināt tā elektroenerģijas balansu tirdzniecības intervālā. PSO pārdod elektroenerģiju tirgotājam, lai segtu tā elektroenerģijas iztrūkumu tirdzniecības intervālā un iepērk no tirgotāja elektroenerģijas pārpalikumu, lai kompensētu elektroenerģijas pārpalikumu tirdzniecības intervālā.
Nord Pool Spot ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena