Drukāt

Februāris 2016

Latvijā februārī neto patērētas  626 514 MWh elektroenerģijas, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 29,65 EUR/MWh un vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 71% apmērā.

2016.gada februāris skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija Februāris 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Februāris 2015, MWh
Hidroelektrostacijās 228 097 68% 169 038
Termoelektrostacijās 76 636 -471% 93 918
Pārvadei pieslēgtās vēja elektrostacijās 4 760 6% 5 392
Atjaunīgie un atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ar uzstādīto jaudu līdz 10MW1 133 826 0% 126 421
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 443 319 -46 % 394 769
  Februāris 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Februāris 2015, MWh
Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija 404 884 18% 412 597
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija 221 689 -10% 191 411
Latvijas elektroenerģijas saldo 183 195 (iztrūkums) 53% (iztrūkums) 221 186
  Februāris 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Februāris 2015, MWh
Latvijas elektroenerģijas patēriņš2 626 514 -17% 615 955 MWh
Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas 71% -18 (procentpunkti) 64%
Starpsavienojumi Vidējā mēneša noslogotība3 % Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā
LV  LT 40% -8 14% 66%
EE  LV4 79% -10 47% 95%
LBI5 → LT 8% -24 0% 19%
PL  LT 25% -38 0% 62%
LT  PL 40% 37 0% 100%
SE4 → LT 82% 82 66% 96%
FI  EE 73% 32 30% 100%
  Februāris 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Februāris 2015
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju6 40 016 -76% -72%
  Februāris 2016, EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Februāris 2015
Pārdošanas cena balansēšanas7 elektroenerģijai 25,45 -51% +2%
Pirkšanas cena balansēšanas elektroenerģijai 23,96 -51% +2%

Vairāk nekā uz pusi palielinājās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms

Februārī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 71% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri, ir palielinājums par 7 procentpunktiem.  Latvijas elektroenerģijas patēriņš februārī bija 625 514 MWh un, salīdzinājumā ar janvāri, tas samazinājās par 17 %, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri, palielinājās par 2%. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, februārī Daugavas ūdenīgums bija 156% apmērā no februāra normas, kā rezultātā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms būtiski palielinājās (kāpums par 68%, bet, salīdzinot ar 2015.gada februāri - kāpums 35%). Termoelektrostacijas (TEC) būtiski samazināja saražotās elektroenerģijas apjomu (kritums par 471%, bet, salīdzinot ar 2015.gada februāri,  kritums 18%). Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 443 319 MWh, kas ir par 46% mazāk nekā janvārī, bet salīdzinājumā ar 2015.gada februāri, ir palielinājums par 12%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool8 (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 76% salīdzinājumā ar janvāri un bija vien 40 016 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2015.gada februāri – samazinājās par 72%. Importētās elektroenerģijas apjoma samazinājums no trešajām valstīm skaidrojams ar to, ka darbu sāka Zviedrijas –Lietuvas starpsavienojums, kas, lai arī darbojās sākot ar 18.februāri, spēja pārvadīt pietiekamu lētās Ziemeļvalstu elektroenerģijas apjomu, lai varētu gan izkonkurēt trešo valstu elektroenerģiju, gan arī ietekmēt vietēji saražotās elektroenerģijas apjomus.

Februārī testa režīmā darbu sāka jaunizbūvētais Nord Balt starpsavienojums, tirgum piedāvājot 700 MW pārvades jaudu abos virzienos. Tas pavēra iespējas uzsākt Ziemeļvalstu elektroenerģijas eksportu uz Baltijas valstīm un Poliju, tādā veidā būtiski samazinot elektroenerģijas cenu šajās valstīs.  Piemēram, 2015. gada februārī elektroenerģijas spot cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 39,78 EUR/MWh, bet 2016. gada februārī tā bija 29,65  EUR/MWh.   Elektroenerģijas tirgū darbojās princips, ka elektroenerģija plūst no lētāka tirdzniecības apgabala uz dārgāku. Balstoties uz NP informāciju, Zviedrija caur jauno kabeli 12 dienu laikā eksportēja uz  Lietuvu 164 496 MWh, no kurām aptuveni puse “aizgāja” uz  Poliju, bet otra puse, kas veidoja 82 414 MWh palika Lietuvā un samazināja februāra elektroenerģijas cenas visās trijās Baltijas valstīs un Polijā.

LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 25 %, kas  salīdzinājumā ar janvāri, bija samazinājums par 38 procentpunktiem, bet virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 40%, kas salīdzinot ar janvāri, ir pieaugums par 37 procentpunktiem. Tas, ka Polijas elektroenerģijas eksports uz Lietuvu samazināsies, bija paredzams, jo pēc Nord Balt kabeļa ekspluatācijas uzsākšanas Polijai kļuva daudz grūtāk konkurēt ar elektroenerģijas cenu Lietuvas (Baltijas valstu) tirdzniecības apgabalos. LitPol Link 2016. gada 3. februārī noslēdza testa periodu un uzsāka pilnvērtīgu komerciālu darbību, piedāvājot tirgum līdz 500 MW pārvades jaudu abos virzienos.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 79%, bet, salīdzinājumā ar janvāri, samazinājās par 10 procentpunktiem, Igaunijas – Latvijas starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 95%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz 47% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas – Latvijas starpsavienojumā nebija, kā rezultātā diennakts neto pārvades jauda bija robežās no 18 040 MWh līdz pat 22 868 MWh.

Līdz ar jauno starpsavienojumu darba uzsākšanu, Baltijas valstis būtiski uzlaboja situāciju energoapgādes drošuma ziņā.  Baltijas valstīm palielinājās iespējas izmantot elektroenerģijas tirgus piedāvātās priekšrocības, piekļūstot zemākas cenas elektroenerģijai, ko nodrošina jaunie  starpsavienojumi ar Ziemeļeiropu (Nord Balt un jau ilgāku laiku ekspluatētie Estlink1 un Estlink 2), Centrāleiropu (LipPol Link) un vēsturiski pastāvošās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, vienlaicīgi radot arī iespēju vietējiem Baltijas ražotājiem eksportēt savu saražoto elektroenerģiju augstākas elektroenerģijas cenas periodos vai periodos, kad Baltijas reģionā ir saražotās elektroenerģijas pārpalikums. 

Februārī vidējā NPS tirdzniecības apgabalu elektroenerģijas cena Baltijas valstīs samazinājās par 36%

Februārī vidējā NPS elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 29,65 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar janvāri, cena samazinājās par 41%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri, kad tā bija 39,78 eiro par megavatstundu, samazinājums ir par 25%. Divi būtiskākie iemesli cenas samazinājumam bija hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums Latvijā, kā arī Zviedrijas elektroenerģijas eksports uz Baltijas valstīm, kas pozitīvi atsaucās arī uz Latvijas tirdzniecības apgabala cenu. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 18,34 eiro par megavatstundu, kas bija zemākā cena kopš sāka darboties elektroenerģijas birža, līdz pat 38,51 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 76 % no mēneša stundu skaita, bet janvārī šis periods bija 25% no visām mēneša stundām.

Februārī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 28,28 eiro par megavatstundu, kas bija par 25% zemāka nekā janvārī, bet, salīdzinot ar 2015.gada februāri, par 15% zemāka (33,42 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 70% no februāra mēneša stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar janvāri, ir samazinājums par 27 procentpunktiem. Sākot no 18.februāra, kad savu testa darbību uzsāka NordBalt, elektroenerģijas cena Latvijas/Lietuvas tirdzniecības  apgabalā pielīdzinājās Igaunijas tirdzniecības apgabalam.

Februārī vidējā Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena  sakrita ar Latvijas cenu, tā bija vienādas 100% no februāra stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar janvāra mēnesi, ir pieaugums par 2 procentpunktiem.

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh
NP Somija 26,09 -31% 4,69 50,48 15,08 33,81
NP Igaunija 28,28 -25% 4,69 50,48 18,34 34,66
NP Latvija 29,95 -41% 13,72 50,48 18,34 38,51
NP Lietuva 29,65 -41% 13,72 50,48 18,34 38,51
NP Zviedrija (SE4) 19,88 -36% 4,69 44,00 14,40 27,17
POLPX Polija 31,61 -19% 16.05 47.67 23,71 38,77
Salīdzināmie NPS tirdzniecības apgabali Stundu skaists, kad cena ir vienādā (%) Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)
Februāris 2015, %
NPS FI & EE 70% -27 97%
NPS EE & LV 76% 51 36%
NPS LV & LT 100% 2 100%
NPS LT & SE4 19% 8 17%

Apstākļi, kas var būtiski ietekmēt cenu un bremzēt tās kāpumu, ir papildus pieejamās neto pārvades jaudas elektroenerģijas importam no reģioniem, kur elektroenerģija ir lētāka, kā, piemēram, Ziemeļvalstis. Kā jau iepriekš tika minēts, 2016.gads sākās ar divu jaunu starpsavienojumu pieejamību Baltijas valstīm, kas mazinās cenu atšķirības starp tirdzniecības apgabaliem Baltijā un Somijā. Ņemot vērā jauno starpsavienojumu LitPol Link un NordBalt darbības uzsākšanos, ir sagaidāms, ka arī martā un, iespējams, arī turpmāk Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalu cena mēneša griezumā samazināsies un pietuvināsies Igaunijas, Somijas un Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabala cenu līmenim, ja vien neradīsies problēmas ar jauno starpsavienojumu darbību.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi
 
LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.
Balansēšana — organizēts process faktiska līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā
 
Informācija par atjaunīgajiem un atbalstāmajiem enerģijas veidiem balstīta uz informāciju, kas saņemta no AS „Sadales tīkls”; atjaunīgie un atbalstāmie ietver sekojošu – koģenerācija, biomasa, biogāze, vēja elektrostacijas (VES), hidroelektrostacijas, PV (saules)
Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
Igaunijas-Latvijas starpsavienojums iekļauj kopīgi Igaunijas-Latvijas un Igaunijas-Krievijas-Latvijas starpsavienojumus.
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Balansēšanas elektroenerģija – elektroenerģija, ko pārvades sistēmas operators (PSO) ir nopircis no tirgotāja (lietotāja) vai pārdevis tirgotājam (lietotājam) ar mērķi nodrošināt tā elektroenerģijas balansu tirdzniecības intervālā. PSO pārdod elektroenerģiju tirgotājam, lai segtu tā elektroenerģijas iztrūkumu tirdzniecības intervālā un iepērk no tirgotāja elektroenerģijas pārpalikumu, lai kompensētu elektroenerģijas pārpalikumu tirdzniecības intervālā.
Nord Pool Spot ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena