Drukāt

Decembris 2015

Latvijā decembrī neto patērētas  653 117 MWh elektroenerģijas, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā samazinājās līdz 38,34 EUR/MWh un vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 82% apmērā.

2015. gada decembris skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija Decembris 2015, MWh Novembris 2015, MWh
Hidroelektrostacijās 106 956 62 274
Termoelektrostacijās 279 724 380 578
Pārvadei pieslēgtās vēja elektrostacijās 8 659 6 172
Atjaunīgie un atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ar uzstādīto jaudu līdz 10MW1 138 067 126 868
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 533 406 575 891
  Decembris 2015, MWh Novembris 2015, MWh
Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija 259 077 352 189
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija 139 366 303 383
Latvijas elektroenerģijas saldo 119 711 (iztrūkums) 48 806 (iztrūkums)
  Decembris 2015 Novembris 2015
Latvijas elektroenerģijas patēriņš2 653 117 MWh 624 697 MWh
Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas 82% 92%
Starpsavienojumi Vidējā mēneša noslogotība3 % Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā
LV  LT 37% -19 11% 62%
EE  LV4 94% -2 52% 100%
LBI5 → LT 13% -14 1% 41%
  Decembris 2015 Novembris 2015 Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju6 72 898 MWh 93976 MWh -22%
  Decembris 2015, MWh Novembris 2015, MWh Izmaiņas salīdzinajumā ar iepriekšējo mēnesi
Pārdošanas cena balansēšanas7 elektroenerģijai 36,48 35,60 2,47%
Pirkšanas cena balansēšanas elektroenerģijai 34,36 33,52 2,51%

Samazinās Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 94%, bet, salīdzinājumā ar novembri, samazinājās par 2 procentpunktiem, Igaunijas – Latvijas starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 100%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz 52% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas – Latvijas starpsavienojumā nebija, kā rezultātā diennakts neto pārvades jauda bija robežās no 13839MWh līdz pat 15442MWh. 

Decembrī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 82% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, ir palielinājums par 17 procentpunktiem.  Latvijas elektroenerģijas patēriņš decembrī  bija 653117MWh un, salīdzinājumā ar novembri, tas palielinājās par 5%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, samazinājums bija par 5%. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, lai arī decembrī Daugavā ūdens pieplūde bija 58%  apmērā no decembra normas tomēr rezultātā hidroelektrostacijās  uzrādīja saražotās elektroenerģijas apjoma būtisku pieaugumu (kāpums par 72%, bet, salīdzinot ar 2014.gada decembri - kāpums 13%). TEC  samazināja saražotās elektroenerģijas apjomu (kritums par 27%, bet, salīdzinot ar 2014.gada decembri,  pieaugums 32%). Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 533406MWh, kas ir par 7% mazāk nekā novembrī.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool Spot  (NPS) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 22% salīdzinājumā ar novembri un bija vien 72 898MWh.

Decembrī vidējā NPS Latvijas  tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena samazinājās par 16%

Decembrī vidējā NPS elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 38,34 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar novembri, cena samazinājās par 16%, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri, kad tā bija 48,87 eiro par megavatstundu, samazinājums ir par 21,55%. NPS Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 4,10 eiro par megavatstundu līdz pat 64,97 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 20 % no mēneša stundu skaita, bet novembrī šis periods bija 16% no visām mēneša stundām.

Decembrī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 26,72 eiro par megavatstundu, kas bija par 19% zemāka nekā novembrī, bet, salīdzinot ar 2014.gada decembri, par 29% zemāka (37,42 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 97% no decembra mēneša stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar novembra mēnesi, ir pieaugums par 7 procentpunktiem. Stundu skaita pieaugums ar vienādām elektroenerģijas stundas cenām liecina gan par to, ka Igaunijas-Somijas starpsavienojums (Estlink 1 & Estlink 2) strādāja ierastā darba režīmā, gan, ka ziemeļvalstīs bija pietiekamas ģenerācijas jaudas par konkurētspējīgu cenu, lai varētu nodrošināt papildus elektroenerģijas apjomu eksportēšanai uz apgabalu ar augstāku elektroenerģijas cenu, kā,  piemēram, no Somijas uz Igauniju.

Decembrī vidējā Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena sakrita ar Latvijas cenu un, salīdzinot mēneša stundas cenu starp Latviju un Lietuvu, var secināt, ka cenas bija vienādas 100% no decembra stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar novembra mēnesi, ir pieaugums par 2 procentpunktiem.  

Apgabals Vidējā mēneša cena EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh
NPS Somija 26,6 -16% 0,32 64,97 8,93 40,49
NPS Igaunija 26,7 -19% 0,32 64,97 8,93 40,49
NPS Latvija 38,3 -16% 4,10 64,97 23,83 45,60
NPS Lietuva 38,3 -16% 4,10 64,97 23,83 45,60
NPS Zviedrija (SE4) 19,7 25% 0,32 61,76 8,93 38,56
Salīdzināmie NPS tirdzniecības apgabali Stundu skaists, kad cena ir vienādā (%) Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti)
NPS FI & EE 97% 7
NPS EE & LV 20% 5
NPS LV & LT 100% 5
NPS LT & SE4 7% 3

Cenu ziņā konkurētspējīgas un pietiekamas vietējās ģenerācijas jaudas ļauj bremzēt cenu kāpumu situācijās, kad tirgū vairs nav pieejama kāda no salīdzinoši lētajām ģenerācijas jaudām (hidroelektrostacijas pavasarī un rudenī un TEC apkures sezonas laikā no oktobra līdz maijam) un cena  sāk pieaugt, jo jāizmanto dārgākas ģenerācijas jaudas, kuras tiek aktivizētas elektroenerģijas ražošanai brīdī, kad mainās tirgus situācija. Apstākļi, kas var būtiski ietekmēt cenu un bremzēt tās kāpumu, ir papildus pieejamās neto pārvades jaudas, kuras Baltijas valstīm būs pieejamas, tiklīdz sāks darboties jaunais starpsavienojums, kurš savienos Baltijas valstis ar Zviedriju (NordBalt), nodrošinot iespēju importēt lētāku elektroenerģiju no Zviedrijas uz Lietuvu. Pārskata gatavošanas brīdi darbu bija sācis tikai LitPol Link starpsavienojums, kas savieno Poliju ar Lietuvu, bet tā ietekmi uz Baltijas elektroenerģijas cenām šobrīd ir pāragri analizēt, kamēr darbu nebūs uzsācis NordBalt starpsavienojums, jo tas var būtiski mainīs elektroenerģijas tirgus situācija ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijas valstīs.  Pirmos nopietnos secinājumus par jauno starpsavienojumu ietekmi uz Baltijas valstīm varēs izdarīt 2016.gada pirmajā ceturksnī pie nosacījuma, ka nebūs būtisku ģenerācijas jaudu izmaiņu Baltijas valstīs, lai gan jau šobrīd var redzēt, ka vidējā decembra elektroenerģijas cena Polijā bija vien nedaudz zemāka par Lietuvas cenu. NordBalt starpsavienojumā, kas savieno Zviedriju ar Lietuvu šobrīd turpinās testēšanas darbi un tiek plānots, ka tas varētu sākt darbu 2016.gada februāra sākumā.

Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi
LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.
Balansēšana — organizēts process faktiska līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā
 
Informācija par atjaunīgajiem un atbalstāmajiem enerģijas veidiem balstīta uz informāciju, kas saņemta no AS „Sadales tīkls”; atjaunīgie un atbalstāmie ietver sekojošu – koģenerācija, biomasa, biogāze, vēja elektrostacijas (VES), hidroelektrostacijas, PV (saules)
Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
Igaunijas-Latvijas starpsavienojums iekļauj kopīgi Igaunijas-Latvijas un Igaunijas-Krievijas-Latvijas starpsavienojumus.
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Balansēšanas elektroenerģija – elektroenerģija, ko pārvades sistēmas operators (PSO) ir nopircis no tirgotāja (lietotāja) vai pārdevis tirgotājam (lietotājam) ar mērķi nodrošināt tā elektroenerģijas balansu tirdzniecības intervālā. PSO pārdod elektroenerģiju tirgotājam, lai segtu tā elektroenerģijas iztrūkumu tirdzniecības intervālā un iepērk no tirgotāja elektroenerģijas pārpalikumu, lai kompensētu elektroenerģijas pārpalikumu tirdzniecības intervālā.
Nord Pool Spot ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena