Drukāt

Elektroenerģijas tirgus apskats - aprīlis 2016

Latvijā aprīlī  neto patērētas   578 923 MWh elektroenerģijas, vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā palielinājās līdz 30,71 EUR/MWh un vietējā ģenerācija Latvijas elektroenerģijas patēriņu nosedza 103% apmērā.

2016.gada aprīlis skaitļos:

Latvijā saražotā elektroenerģija Aprīlis 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Aprīlis 2015, MWh
Hidroelektrostacijās 372 091 20% 391 202
Termoelektrostacijās 91 354 -52% 52 825
Pārvadei pieslēgtās vēja elektrostacijās 4 596 49% 5 027
Atjaunīgie un atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ar uzstādīto jaudu līdz 10MW1 125 681 -10% 128 967
Kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 593 722 3% 578 023
  Aprīlis 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Aprīlis 2015, MWh
Latvijas pārvades tīklā importētā elektroenerģija 425 334 1% 513 601
No Latvijas pārvades tīkla eksportētā elektroenerģija 440 133 20% 501 794
Latvijas elektroenerģijas saldo 14 799 (pārpalikums) 548% (pārpalikums) 11 807 (iztrūkums)
  Aprīlis 2016  Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Aprīlis 2015
Latvijas elektroenerģijas patēriņš2 578 923 MWh -11% 589 829 MWh
Valsts patēriņa nosegšana izmantojot vietējās ģenerācijas 103% 13 (procentpunkti) 98%
Starpsavienojumi Vidējā mēneša noslogotība3 % Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Zemākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā Augstākā fiksētā diennakts noslogotība pārskata periodā
LV  LT 57% 13 3% 99%
EE  LV4 62% -8 32% 97%
LBI5 → LT 28% 18 0% 78%
PL  LT 2% 2 0% 27%
LT  LV 7% -3 0% 90%
LT  PL 64% -2 4% 100%
SE4 → LT 93% 14 79% 100%
FI  EE 64% -15 25% 100%
  Aprīlis 2016, MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Aprīlis 2015
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju6 82 266 93% 5%
  Aprīlis 2016, EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Izmaiņas salīdzinājumā ar Aprīlis 2015
Pārdošanas cena balansēšanas7 elektroenerģijai 29,18 15% 45%
Pirkšanas cena balansēšanas elektroenerģijai 27,48 15% 45%

Aprīlī vietēji saražotā elektroenerģija pilnībā nosedza Latvijas patēriņu

Aprīlī Latvijas elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus, tika nosegts 103 % apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, ir palielinājums par 5 procentpunktiem.  Latvijas elektroenerģijas patēriņš aprīlī bija 578 923 MWh un, salīdzinājumā ar martu, tas samazinājums par 11 %, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, samazinājums par 2%. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, aprīlī Daugavas ūdenīgums bija 46 % apmērā no mēneša normas, rezultātā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms turpināja palielināties (kāpums par 20%, bet, salīdzinot ar 2015.gada aprīli - kritums 5%). Termoelektrostacijas (TEC) samazināja saražotās elektroenerģijas apjomu (kritums par 52%, bet, salīdzinot ar 2015.gada aprīli,  kāpums 73%). rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 593 722 MWh, kas ir par 3% vairāk nekā martā, bet salīdzinājumā ar 2015.gada aprīli, ir palielinājums par 3%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool8 (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabaluLBI. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, pieauga par 93% salīdzinājumā ar martu un bija 82 266 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2015.gada aprīlipieauga vien par 5%. Importētās elektroenerģijas apjoma palielinājums no trešajām valstīm daļēji skaidrojams ar to, ka ZviedrijasLietuvas starpsavienojums (NordBalt) nedarbojās 12 dienas (15.04-18.04; 21.04; 23.04-29.04). Balstoties uz NP informāciju, atlikušo laiku, Zviedrija caur jauno kabeli aprīlī eksportēja uz  Lietuvu 272 724 MWh, no kurām 57% “aizgāja” uz  Poliju, bet atlikušā daļa, kas veidoja 116 817 MWh palika Lietuvā.

LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 7 %, kas  salīdzinājumā ar martu, bija samazinājums par 3 procentpunktiem, bet virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 64%, kas salīdzinot ar martu, ir samazinājums par 2 procentpunktiem. Tas, ka Polijas elektroenerģijas eksports uz Lietuvu samazināsies, bija paredzams, jo pēc Nord Balt kabeļa ekspluatācijas uzsākšanas Polijai kļuva daudz grūtāk konkurēt ar elektroenerģijas cenu Lietuvas (Baltijas valstu) tirdzniecības apgabalos.

Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 62%, bet, salīdzinājumā ar martu, samazinājās par 8 procentpunktiem, Igaunijas – Latvijas starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 97%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz 32% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas – Latvijas starpsavienojumā nebija, kā rezultātā diennakts neto pārvades jauda bija robežās no 5 686 MWh līdz 20 511 MWh.

Līdz ar jauno starpsavienojumu darba uzsākšanu, Baltijas valstis būtiski uzlaboja situāciju energoapgādes drošuma ziņā.  Baltijas valstīm palielinājās iespējas izmantot elektroenerģijas tirgus piedāvātās priekšrocības, piekļūstot zemākas cenas elektroenerģijai, ko nodrošina jaunie  starpsavienojumi ar Ziemeļeiropu (Nord Balt un jau ilgāku laiku ekspluatētie Estlink1 un Estlink 2), Centrāleiropu (LipPol Link) un vēsturiski pastāvošās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, vienlaicīgi radot arī iespēju vietējiem Baltijas ražotājiem eksportēt savu saražoto elektroenerģiju augstākas elektroenerģijas cenas periodos vai periodos, kad Baltijas reģionā ir saražotās elektroenerģijas pārpalikums.

Vidējais elektroenerģijas cenas pieaugums Baltijā 4%

Aprīlī vidējā NPS elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 30,71 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) un, salīdzinājumā ar martu, cena palielinājās par 3 %, bet, salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, kad tā bija 34,81 eiro par megavatstundu, samazinājums ir par 12 %. NP Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas biržas nākošās dienas (ELSPOT) diennakts elektroenerģijas cena svārstījās no 21,93 eiro par megavatstundu,  līdz pat 40,65 eiro par megavatstundu. Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Latviju un Igauniju, var secināt, ka cena bija vienāda 84 % no mēneša stundu skaita, bet martā šis periods bija 89% no visām mēneša stundām.

Aprīlī vidējā Igaunijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija 29,73 eiro par megavatstundu, kas bija par 1% augstāka nekā martā, bet, salīdzinot ar 2015.gada aprīli, par 3% zemāka (30,50 EUR/MWh). Salīdzinot mēneša elektroenerģijas stundas cenu starp Igauniju un Somiju, var secināt, ka cenas bija vienādas 65% no aprīļa mēneša stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar martu, ir samazinājums par 6%. 

Aprīlī vidējā Lietuvas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena bija vienādas ar Latvijas cenu 81% no aprīļa stundu skaita, kas, salīdzinājumā ar marta mēnesi, ir samazinājums par 12 procentpunktiem. Cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā izveidojās apstākļu sakritībai, kad tika veikti plānotie pārvades līniju remonti Lietuvā un vienlaicīgi radās pārtraukumi NordBalt kabeļa darbībā. 

Apgabals

Vidējā mēneša cena EUR/MWh Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Zemākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Augstākā fiksētā stundas cena EUR/MWh Zemākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh Augstākā fiksētā diennakts cena EUR/MWh
NP Somija 27,25 1% 14,93 51,50 19,71 33,81
NP Igaunija 29,73 1% 14,93 51,50 21,31 34,64
NP Latvija 30,71 3% 14,93 51,50 21,93 40,65
NP Lietuva 33,03 7% 14,93 95,08 24,10 46,00
NP Zviedrija (SE4) 22,17 -1% 14,93 39,47 18,51 25,69
POLPX Polija 36,30 8% 18.07 89.10 28,64 46,38
Salīdzināmie NPS tirdzniecības apgabali Stundu skaists, kad cena ir vienādā (%) Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (procentpunkti) Aprīlis 2015, %
NPS FI & EE 65% -6 93%
NPS EE & LV 84% -5 47%
NPS LV & LT 81% -12 93%
NPS LT & SE4 12% -17 19%
Izmantotie saīsinājumi un apzīmējumi
 
LV-Latvija tirdzniecības apgabals, LT- Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI - Somijas tirdzniecības apgabals, SE4 – Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI – Lietuvas-Baltkrievijas Importa tirdzniecības apgabals.
Balansēšana — organizēts process faktiska līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā
 
Informācija par atjaunīgajiem un atbalstāmajiem enerģijas veidiem balstīta uz informāciju, kas saņemta no AS „Sadales tīkls”; atjaunīgie un atbalstāmie ietver sekojošu – koģenerācija, biomasa, biogāze, vēja elektrostacijas (VES), hidroelektrostacijas, PV (saules)
Atbilstoši (ENTSO-E) noteiktajai definīcijai, kurā netiek ietverts el.st. pašpatēriņš.
Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh („Net Transfer Capacity” NTC).
Igaunijas-Latvijas starpsavienojums iekļauj kopīgi Igaunijas-Latvijas un Igaunijas-Krievijas-Latvijas starpsavienojumus.
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Uz Baltijas valstīm elektroenerģijas imports no trešajām valstīm (Krievija un Baltkrievija) notiek uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas (LT-LBI).
Balansēšanas elektroenerģija – elektroenerģija, ko pārvades sistēmas operators (PSO) ir nopircis no tirgotāja (lietotāja) vai pārdevis tirgotājam (lietotājam) ar mērķi nodrošināt tā elektroenerģijas balansu tirdzniecības intervālā. PSO pārdod elektroenerģiju tirgotājam, lai segtu tā elektroenerģijas iztrūkumu tirdzniecības intervālā un iepērk no tirgotāja elektroenerģijas pārpalikumu, lai kompensētu elektroenerģijas pārpalikumu tirdzniecības intervālā.
Nord Pool Spot ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena