Drukāt

Sinhronās darbības priekšizpēte: Baltijas valstu integrācija Eiropas iekšējā elektroenerģijas tirgū

11.12.2013.

Priekšizpēte „Par Baltijas valstu pārvades tīklu savienošanas variantiem ar Eiropas valstu pārvades tīkliem un Baltijas elektroenerģijas tirgus integrēšanu iekšējā Eiropas elektroenerģijas tirgū”, kuru veica Litgrid”, „Augstsprieguma tīkls” un „Elering” – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori sadarbībā ar Zviedrijas konsultāciju kompāniju „Gothia Power” ir pabeigta. Priekšizpēte tika uzsākta 2012.gada maijā un pabeigta 2013.gada oktobrī, analizējot iespējamos scenārijus, lai savienotu Baltijas valstu elektropārvades sistēmas ar Eiropas kontinentālo tīklu, nodrošinot to sinhronu darbību. Pētījumā tika analizēti tehniski, juridiski un sociālekonomiski jautājumi, kas saistīti ar pārvades sistēmu starpsavienojumiem.

Izmantojot pētījuma rezultātus, iespējams noteikt Eiropas sinhronās zonas attīstības un starpsavienojumu tehniskās prasības. Aprēķinātas arī sinhronizācijas projekta ieviešanas provizoriskās izmaksas, savienojot Baltijas valstu pārvades tīklus ar Eiropas kontinentālo tīklu. Baltijas valstu savienojumu izveide sinhronai darbībai ar Eiropas kontinentālo tīklu ir liels izaicinājums, taču no tehniskā viedokļa ir iespējams projekts, t.i. iespējams attiecībā uz sagaidāmajām jaudas plūsmām, energosistēmu režīmu vadību  un darbības stabilitāti. Bet projekta realizēšanai nepieciešams veikt ievērojamus elektrotīklu pastiprinājumus un rekonstrukcijas darbus Baltijas valstīs, Polijā un Kaļiņingradas apgabalā (šim rajonam pārejot sinhronā darbā ar kontinentālās Eiropas energosistēmām), būtiskas pārbūves jāveic energosistēmu vadības sistēmās, jāpalielina pieejamie rezerves jaudu apjomi un vairākas līdzstrāvas konvertoru stacijas jāizveido uz Baltijas valstu robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Īpaša uzmanība ir jāpievērš Lietuvā plānotās Visaginas AES tehniskajiem parametriem, jo tieši šī elektrostacija var kļūt par ierobežojošo posmu daudzās sagaidāmajās shēmu-režīmu situācijās, jo īpaši iespējamā Baltijas valstu energosistēmu izolētā darba režīmā. Ievērojamā plānotā Visaginas AES bloka jauda pieprasa arī ievērojamu jaudas rezervju apjomu uzturēšanu un nodrošināšanu. Ievērojami leģislatīvie un normatīvie šķēršļi sinhronizācijai nav konstatēti, taču ir vairāki aspekti, kuros būs jāpanāk jaunas vienošanās. Investīciju apjomi un ikgadējās izmaksas sinhronā darba režīma maiņai ir augstas, salīdzinot ar sagaidāmajiem tirgus ieguvumiem un peļņu. Lai arī nav atrasti tradicionālie tehniskie un ekonomiskie argumenti par labu sinhronā darba režīma maiņai no tagadējās Krievijas apvienotas sistēmas uz Eiropas kontinentālo (Continental Europe) sistēmu, iespējams, ka šādām izmaiņām varētu atrast citus virzošos motīvus, t.i. stratēģiskos vai politiskos.

Kopsavilkumu par projektu Priekšizpēte par starpsavienojumu variantiem, lai integrētu Baltijas valstis ES iekšējā elektroenerģijas tirgū” var atrast šeit.